DARBNĪCA

8. jūnijā plkst. 18.00 analizējam filmas "Auni", "Saula dēls", "10, Cloverfield Lane".

JAUNUMI

Dramaturģijas konsultācijas pieejamas ikvienam!

 

PAVASARIS

DARBNĪCU intensīvie dramaturģijas kursi

 

"PASAULE IR NEAPTVERAMA –


IESPĒJ TO SAPRAST!"

DARBNĪCAS ir alternatīvas apmācības sistēmas un radošuma attīstības bāze topošiem un praktizējošiem teātra un kino profesionāļiem. DARBNĪCAS iniciē un realizē pastāvīgas un īstermiņa apmācības darbnīcu formā, kur interesenti līdzās teorētiskām zināšanām apgūst iemaņas to pielietošanai praksē. Apmācība notiek iespējami augstākajā profesionālajā līmenī.

  • SIRDS

    JŪTI/SAJŪTI

    Uzticies, tam, ko tā tev pukst, urkšķ, čukst un īd. Atceries, ka tā tev ir un ka tieši tava sirds izdod to griezīgo, kluso skaņa, kas iet caur kauliem, mirklī, kad esi ieslēdzis tumbas uz visskaļāko, lai to nedzirdētu un iekliegtu sevī, ka viss tomēr ir kārtībā.
    Tā skaņa nāk no tavas sirds – ieklausies tajā, ko tā tev pukst.
    (Inga Gaile)

  • PRĀTS

    APJAUT/SAPROTI

    Dramaturgs kā policists stāv līdzās saviem varoņiem. Analizē katru detaļu, lai saprastu, no kurienes radušies, ko pastrādājuši un kāpēc to darījuši.
    Tikai atšķirībā no izmeklētājiem, kurus izsauc uz notikuma vietu, dramaturgam notikums jāatrod pašam! Noķer stāstu, atrodi ,,vainīgos” un pastāsti tālāk lasītājiem – tā darbojas dramaturģisks stāsts!
    (Aiva Birbele)

  • ACS

    SASKATI/PAMANI

    Acis skatās un redz lietas un cilvēkus, kādi tie ir. Tikai dzīvojot, dabūjuši no saviem pavadoņiem dažādas brilles, mēs tos krāsojam tais krāsās, kas mums ir redzamas un nav par spilgtu.
    Uzticies savai redzei, skaties bez citu brillēm, saskati to, kas aiz izkārtnes, saskati to, kas aiz maskas.
    (Inga Gaile)

  • ENERĢIJA

    NEGULI/DZĪVO

    Lugai jābūt kā enerģijas bumbai, kura sākotnēji aizdedzina režisora un aktieru fantāzijas degļus un tad ,,uzspridzina” skatītāju zāli.
    Bet, lai spridzinātu, pašam dramaturgam jādzīvo ar ideju salūtu galvā!
    (Aiva Birbele)

Nešaubīgi kaut ko noformulējot, mēs riskējam palikt šodienā, bet rīt tā jau būs vakardiena. Tāpēc DARBNĪCU aktivitātes ir mainīgas. DARBNĪCA – nāk kopā, pēta, domā, vērtē, salīdzina, braukā, smejas, raud un līdzpārdzīvo: ikviena patiesa lieta ir dzīves vērta. Katrs aicināts piedāvāt ko jaunu – ja kā vēl pietrūkst, bet mēs paši to nemaz nepamanām.

  • 10 MIN SLAVAS FINĀLS 2016

     

     

     

    Šī gada 16. jūnijā Dirty Deal Teatro jau piekto sezonu pēc kārtas notika lugu ideju lasījumu konkurss “10 minūtes slavas”, kas piedāvā visiem, kuri sajutuši sevī dramaturga klātbūtni, pārbaudīt to “tiešraidē”. Konkursa nolikums paredz, ka autoram ir dotas desmit minūtes, kurās viņš var ar savu stāstu iepazīstināt skatītājus un žūriju. Uz finālu tālāk tiek virzīti tie divi autori, par kuriem nobalso visvairāk sanākušo interesentu. Šogad no trim posmiem tika izvirzīti septiņi finālisti – visu iepriekšējo triju lasījumu laureāti (vienā gadījumā divu autoru kopdarbs). Fināla lasījumos darbus vērtēja arī eksperti (šoreiz dramaturgi: Lauris Gundars, Jānis Balodis un Anna Zvaigzne), bet gala iznākums – balsojuma rezultāts.

    2016. gada fināla uzvarētājs – Maksima Duboveca luga “Broņa”.

     

    Kārtējais “10 min slavas” fināls notika vien dažas dienas pēc tam, kad Spēlmaņu nakts žūrija izziņoja pagājušās sezonas spilgtākos sasniegumus, - komentē dramaturgs Lauris Gundars, – Pašmāju labākās dramaturģijas sarakstā lasām arī Justīnes Kļavas lugas “Dāmas” nosaukumu. Savulaik šis teksts bija viens no “10 min slavas” finālistiem, bet pēc tam publicēts teātra portālā “Kroders.lv”. Būdams spilgts mūsdienu dzīves nospiedums, teksts savus iestudētājus sastapa tikai pēc trim gadiem, bet šodien tas tiek slavēts no dažādiem aspektiem. Protams, “10 min slavas” rīkotājiem būtu par šo faktu jāpriecājas – “kaut pēc trim gadiem, bet tas ir noticis”, tomēr, šķiet, būtiskāk būtu meklēt iemeslus, kādēļ gan teātra un dramaturga sastapšanās notiek tik slinki. Dažkārt tā nenotiek vispār, zaudējot, iespējams, labus tekstus vai pat autorus, kuriem ir maz motivācijas rakstīt “atvilktnei”: teātra teksts, kā zināms, top par vērtību tikai iestudējumā, tikai tam tas domāts. Man šķiet, ka kārtējais “Darbnīcu” aktivitāšu pasākums uzrādīja atbildi uz šo jautājumu: nedz šai finālā, nedz tradicionāli kupli apmeklētajā “36 stundu” lasījumu pasākumā pirms 2 mēnešiem neredzēju nevienu valsts dotēto teātra pārstāvi, šai vakarā arī nevienu režisoru. Slēdziens? Jaunie un “gribošie” režisori, teātri, jums ir iespēja tikt pie vērtīga guvuma pirmajiem! Manā ieskatā šai finālā dažos gadījumos tas nebūtu pārspīlēts.”

     

    “Šā gada finālistu darbi – piecas lugas un viens seriāls – var kļūt par pietiekami profesionālā līmenī izstrādātiem dramaturģiskiem, iestudējamiem darbiem, – komentē šī gada “10 minūtes slavas” producente, Latvijas Dramaturgu ģildes priekšsēdētāja Anna Zvaigzne, -. Interese par šo konkursu nav zudusi jau piekto gadu pēc kārtas, kas nozīmē, ka ir un rodas arvien vairāk “jauno” dramaturgu, kuriem ir ko teikt. Pēc konkursa, šķiet, pirmais, kas jādara – jāpanāk sistemātiska jauno autoru un teātra profesionāļu satikšanās. Lielāka loma Latvijas teātra vides un dramaturģijas attīstības sekmēšanai jāpievērš strauji pieaugošai nepieciešamībai pēc dažāda veida meistarklasēm un darbnīcām. Galvenais šo aktivitāšu mērķis – veicināt autora sadarbību ar režisoriem, aktieriem, gan pieredzējušiem, gan savu ceļu tikko sākušiem. Būtiskākais šādu konkursu pienesums: autoram ir iespēja dzirdēt un redzēt savu tekstu darbībā. Tā ir iespēja “ieraudzīt” jaunas idejas, kā darbu uzlabot. Konkursi “36 stundas” un “10 minūtes slavas” ir šāda veida sadarbības potenciāls sākums. Nākamais solis ir konkursa  finālistu darbu publicēšana teātra portālā Kroders.lv, kur ar tiem iepazīties var visi interesenti. Teātra profesionāļiem, kuri vēlēsies sazināties ar autoriem, tiks nodrošināta šāda iespēja, taču jādomā par veidu, kā panākt regulāru domu un viedokļu apmaiņu, iespējams, iesaistot tajā ne tikai teātra, bet arī  citus kultūras sfēras speciālistus, veicinot kvalitatīvas laikmetīgas dramaturģijas rašanos.”

     

    Iepazīstinām ar “10 min slavas” 2016 finālistu lugām (pilnus tekstus gaidām portālā Kroders.lv).

     Tatjanas Melehovas luga “Ķirši bez kauliņiem” vēsta par vecākiem un viņu bērniem – divām atšķirīgām paaudzēm, katrai no kurām ir savi, principiāli atšķirīgi ideāli, kas arī kalpo par pamatu konfliktiem, kas tiek risināti lugā. Luga sastāv no 4 atsevišķām ainām, kurās darbojas dažādi raksturi. Lasījumu finālam Tatjana bija izvēlējusies lasīt ainu, kurā meita pēc 20 gadiem beidzot nolēmusi atrast savu tēvu, kurš, nevēloties iesaistīties sabiedrības izveidoto ideālu un dzīves modelī, nolīdis  malā, dzīvo no visiem nošķirtu dzīvi kādā pamestā šķūnī.

    Astra Kalēja un Aiva Birbele raksta seriālu par izmeklētāju Vilku, kurš atklāj arvien jaunus noziegumus, paralēli meklējot atbildes uz jautājumiem, kas palīdzēs viņam tikt pāri savas personīgās dzīves traģēdijai – pirms kāda laika gājis bojā viņa dēls. Viss liecina par to, ka tā ir bijusi slepkavība. Izmeklējot noziegumus, Vilkam jāattaisno savas dzīves eksistence. Raksturi izstrādāti precīzi un saprotami, kas liecina par autoru prasmi, un mudina domāt, ka pēc laika šo scenāriju jau uzfilmētā veidā varēsim skatīt TV ekrānos.

    Maksima Duboveca luga “Broņa” stāsta par romu izcelsmes puiša Broņislava mēģinājumiem piepildīt savu sapni – kļūt par brīvās cīņas čempionu, izraujoties no savas ģimenes ideālu loka. Lugā darbojas vairāku paaudžu vienas ģimenes vīrieši, un ne tikai Broņam, bet viņiem visiem pienācis laiks izvēlēties, kā tālāk dzīvot savu dzīvi – izrauties no kriminālās vides, kurā viņi pieraduši viegli dzīvot, vai mainīt visu un kļūt par citiem cilvēkiem. Lugā dialogi risinās viegli, asprātīgi, raksturi izstrādāti un viņu darbības liecina par motivāciju un gribu rīkoties. (M. Duboveca teksts “Konservi” šogad izvirzījās arī lugu lasījumu konkursa “36 stundas” finālā. Vairāk šeit –  http://www.darbnicas.lv/debitantu-gads/ ).

    Edgara Niklasona luga “Uno” vēsta par kādu ģimeni, kurā ir māte un viņas mentāli atpalikušais dēls Uno. Ir pienākusi diena, kurā jāmainās visam, jo nedz māte, nedz Uno vairs negrib un nevar dzīvot kā līdz šim. Pie apvāršņa parādījies jaunais dramaturgs Kaspars, kuru māte nolēmusi iegūt sev, lai pirmo reizi mūžā padzīvotu tā, kā grib viņa, atraisoties no visiem pienākumiem, kuri viņu nogurdina. Taču Uno izdomājis, ka Kaspars būs tikai viņa labākais draugs, un viņš netaisās ar to dalīties. Lugā tematika: ne vienmēr cilvēki, kuri ir vistuvākie pienākuma pēc, tādi arī ir patiesībā. Par izvēlēm starp to, kā vajag un kā ir pareizi.

    Matīsa Gricmaņa darbs “X” runā par Matīsu Gricmani un to, kā viņš saprot, ka viņam nav jāraksta luga par to, kā viņš mēģina uzrakstīt lugu par abortu un jautājumiem, kuri nodarbina viņa prātu šīs tēmas ietvaros. Lugā darbojas gan izdomāti, gan reāli tēli. Izdomātas ainas mijas ar pārstāstītiem notikumiem. Šāda lugas konstrukcijas izvēle padara šo lugu par interesantu ne tikai raksturu, bet arī žanriskā ziņā.

    Oskara Polmaņa luga “Dzimšanas diena” vēsta par mūsdienu jauniešiem un pārprasto draudzības un brīvās izvēles jēdzienu. Kāda meitene pie sevis uz dzimšanas dienu uzaicina visus savus Twitter draugus jeb faloverus, lai parādītu viņiem, ka iespējama draudzība arī ārpus virtuālās vides, taču dzimšanas dienas svinības pārvēršas par vardarbīgu mēģinājumu piespiest sevi mīlēt, nogrūžot no troņa sāncenses, kas iepriekš bijušas arī labākās draudzenes. Dzimšanas dienas svinības beidzas ar tiesas prāvu.

    Visi teksti savstarpēji ļoti atšķirīgi tematiski, žanriski un apskatāmās problemātikas izvēlē, taču ikvienā no tām saskatāmi īsti un patiesi stāsti. Kopīgs visiem tekstiem ir tas, ka tie kalpo kā pierādījums, ka latviešu dramaturģija turpina augt un attīstīties. Šis konkurss ir iespēja apzināt jaunos autorus, kā arī veicināt jaunu teātra projektu rašanos.

    “10min slavas” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

  • 6 JAUNI TEKSTI – 2016. GADA FINĀLS!

    16. jūnijā plkst. 19.00  „Dirty Deal Teatro” notiks Latvijas Dramaturgu ģildes, Dirty Deal Teatro un biedrības “Darbnīcas” kopprojekts –  lugu ideju lasījumu konkursa „10 minūtes slavas” fināls.

    Skatītāju vērtējumam tiks nodoti seši tikko tapuši latviešu oriģināldramaturģijas darbi, kurus lasīs paši lugu autori. Šā gada lasījumu finālisti ir: Tatjana Melehova, Oskars Polmanis, Aiva Birbele un Astra Kalēja, Maksims Dubovecs, Matīss Gricmanis   un Edgars Niklasons.

    Katrs no finālistiem skatītājiem stāstīs gan sava stāsta kopsavilkumu, gan arī lasīs fragmentus no jau uzrakstītās lugas. Katram finālistam tam būs atvēlētas 20 minūtes laika. Šī gada konkursa “10 minūtes slavas” finālistu noteiks aizklāts skatītāju balsojums.

    Uz katru no jau notikušajām šī gada “10 minūšu” atlases kārtām tika aicināti autori, kuri iepriekš bija iesūtījuši savas lugas idejas aprakstu. Uz finālu katrā kārtā tika virzīti divi autori. Katrā no lasījumu kārtām dalībnieku fragmentus analizēja un kopā ar skatītājiem finālistus noteica arī pieaicināta žūrija.

    Konkurss “10 minūtes slavas” notiek jau piekto gadu, un tā loma laikmetīgas dramaturģijas tapšanā kļūst arvien būtiskāka – iepriekšējo gadu konkursa dalībnieku un finālistu vārdi nu jau zināmi plašākai publikai, viņu teksti ieinteresējuši teātrus. „10 minūtēs slavas” piedalījušies gan jau daudzkārt teātros strādājušie Jānis Balodis, Rasa Bugavičute un Aiva Birbele, gan vēl savu ceļu sākošie – Justīne Kļava, Raibīs, Una Nākuma, Andris Ūdris u.c.

    Ieeja pasākumā ir bezmaksas.

     

  • PAVASARIS

    viens pats laiva

     

     

     

     

    No 22. marta līdz 10. maijam noritēja kārtējie dramaturģijas pamatu intensīvie kursi.

    Dažas dalībnieku atsauksmes:

    Labi, ka brīdī, kad tev pašam rodas neapzinātas nojautas, ierodas kāds, kas tās padara apzinātas. Kursu iespaidā tā manas lugas bura vismaz nupat jau sāk iegūt krāsas. Vēl jau tiešām tas ir tik tikko, bet paldies par to pašu. Esmu apaugļota. Tagad jāiznēsā.

    Gunta B.

    Es priecājos, ka varēju sākt izprast dramaturģiskās ” radības”  principus un piedalīties ideju ģenerēšanā, palīdzot Larisai un citām meitenēm. Pati gan vēl arvien netieku galā ar SAPNI un vēstījumu. Ir dzīvē bijuši tik daudzi piesātināti sižeti, kurus, likās, vajadzētu tik uzlikt uz skatuves, Tagad jāsāk pārdomāt, ko gribētos izstāstīt un kāpēc. Galva ir pilna ar domām. Kursi  pavēra citādu redzējumu uz iestudējumiem, dramaturģisko materiālu un to, kā režisors to traktē. Man liekas, ka esmu kļuvusi gudrāka skatītāja.

    Inese T.

    Liels paldies par draudzīgo ievadīšanu dramaturģijas pasaulē! 

    Kursu iespaidā man ir cits skats uz Blaumani (Blaumanis no tā tikai ieguva) un Šekspīru. Filmu un lugu skatīšanās tagad ir kā neliels detektīvs- izpētīt tēlu raksturus un motivāciju. Bet tas netraucē skatīties, gluži otrādi, palīdz saprast kas un kāpēc nepatīk.

    Ja rīkosiet turpinājumu iesācēju otrajai klasei, būšu klāt ar lielāko prieku!

    Un liels paldies kursu kolēģēm, prieks bija ar jums visām iepazīties :)

    Arta Ģ.

     

    Nākošais kurss rudenī, bet pieteikties var jau tagad – 11@darbnicas.lv

    Kurss veidots, pamatojoties uz iepriekšējo grupu pieredzi un vēlmēm – līdzās praktiskajām radošās rakstīšanas nodarbībām, paredzēta teorētisko zināšanu apguve, filmu, lugu analīze. Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no zināšanu pielietojuma mērķa, neatkarīgi no iepriekšējo zināšanu apjoma un pieredzes. Aicināti ne tikai potenciālie topošie lugu un scenāriju autori, bet arī tie, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk. Gaidīti tiek arī tie, kuri piekrīt apgalvojumam, ka dramaturģija ir košs dzīves nospiedums, kas uzrāda mūsu pašu dzīvju likumsakarības.

    Kursu klausītāji tiksies divus mēnešus reizi nedēļā. Kursa pasniedzēji – Lauris Gundars un Rasa Bugavičute-Pēce.

    Vecākiem par 15 gadiem.

    NB! Klausītājiem kuri pamata kursu jau izgājuši iepriekš – ir iespēja piedalīties tikai “radošajās” nodarbībās, īstenojot savas dramaturģiskās ieceres!

     

  • DARBNĪCĀS VĒRTĒ 37

    Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (25.04.16.):

     

     

     

     

    Man in the High Castle (seriāls)

    Seriālam izvēlētā vide un pamatsituācija ir orģināla un aizraujoša – pēc Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis sadala ASV divās daļās: vienu kontrolē vācieši, otru – japāņi. Tomēr pati idejas oriģinalitāte nenodrošina iespēju beziebildumu sekošanai stāstam, kas turklāt seriāla garumā. Lielākais seriāla mīnuss ir neizstrādātie varoņu raksturi, līdz ar to trūkst motivācijas viņu darbībām. Filmā arī vairākas neveiklas ainas, kas padara totalitāros apstākļus neticamus. Piemēram, galvenā varone, skatoties varai nelojālu filmu, nemaz neaizslēdz mājas durvis un nesatrūkstas, kad kāds pa tām nāk iekšā. Pēc pirmās sērijas noskatīšanās var nerasties vēlme turpināt seriālu skatīties, jo varoņiem nav izveidoti individuāli stāsti, kam būtu interesanti sekot līdzi.

    raksturi –  1,5    

    sižets – 2  

    vēstījums –  pēc pirmās sērijas noskatīšanās nav nosakāms

    tēma/stils – 3   

     

     

     

     

    The Big Short

    Filma veidota, izmantojot dokumentālā kino principus, dažkārt gandrīz kopējot tos. Tādejādi ir iespēja sekot līdzi interesantiem raksturiem – cilvēkiem, kuri prognozēja ekonomisko krīzi un izmantoja to savā labā. Filma rosina domāt līdzi gan savai finanšu rīcībai, gan kopējiem tirgus un ekonomikas darbības principiem. Šis paņēmiens paredz iespēju izstāstīt stāstu vairāk balstoties uz notikumiem, to loģikas skaidrojumu, tomēr filmas pamatā arī izteiktu raksturu esamība, kas gan atklājas fragmentārāk nekā tas notiktu klasiskā spēles kino stāstījumā.

    raksturi –  3,5    

    sižets – 3,5  

    vēstījums – 5  

    tēma/stils – 5    

     

     

     

     

    Zootropole/Zootopia

    Filma ar daudzslāņainu un interesantu stāstu, kas domāta ģimenes auditorijai – tas paredz divu stāstu esamību vienā. Bērniem patiks sekot līdzi tam, kā piepildās zaķenītes sapnis kļūt par labu policisti, bet stāsts par dažādu sabiedrības grupu sadzīvošanu un atsevišķu grupu sacelšanos uzrunās un rosinās aizdomāties pieaugušos. Pārsteidzoši, ka krāšņā un ārēji šķietami vienkāršā animācija liek skatītāju aizdomāties pat par šobrīd tik aktuālajām terorisma, bēgļu tēmām. Filmā asprātīgi izmantotas stereotipiskās lomas, kādas parasti tiek piešķirtas zvēriem bērnu filmās, stāstos un pasakās,dažkārt jēdzieniski tās izmantojot tieši pretēji. Šāds paņēmiens izsit no līdzsvara, liek paskatīties uz notiekošo bez aizspriedumiem. Patiesībā, tas arī ir stāsta galvenais sūtījums.

    raksturi –  5    

    sižets – 4,5  

    vēstījums – 5  

    tēma/stils – 5    

     

    *) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.
  • DARBNĪCĀS VĒRTĒ 36

    Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (01.03.16.):

     

     

     

    Es esmu šeit

    Filma uzdod aktuālu jautājumu – kas notiek ar bērniem, kuru vecāki aizbraukuši strādāt uz ārzemēm? Lielisks galvenās varones atveidotājas Elīnas Vaskas tēlojums. Kopumā atzinīgo vērtējumu pabojā dramaturģiskās nekonsekvences un neizmantotās iespējas. Neparasta Latvijas kino un dramaturģiski ļoti efektīva ir sākuma situācija, kad filmas galvenā varone aprok dārzā savu mirušo vecmāmiņu un turpina dzīvot patstāvīgi, cenšoties nokļūt pie mātes Londonā. Tomēr šī situācija netiek pilnvērtīgi izmantota: filmas galvenajai varonei šī rīcība rada visai remdenus sarežģījumus, iepretim iespējamajiem. Piemēram, viņa nolemj piedalīties valodas olimpiādē, kuras balva ir lidojums uz Londonu, un arī uzvar. Ik pa laikam galvenajai varonei brīnumainā kārtā atrisinās problēmas, kas ik reizi pazemina likmi (piemēram, vairākkārt itin vienkārši rodas iespēja dabūt naudu). Attiecības ar skolotāju īsti nekas neapdraud, neviens no ciema pieaugušajiem tam nepievērš nekādu uzmanību utt. Līdz ar to filmas vidū  skatītāju jau var sākt mākt garlaicība. Turklāt veiksmīgāk filmas sižetu būtu konstruēt, izvēloties vienu pamatstāstu – šajā gadījumā interesantāko meitenes “izdzīvošanas” stāstu, padarot to gan daudz spriegāku. Filmā iekļautais attiecību stāsts ar skolotāju būtībā ir lieks – tas neraisa nekādus dramaturģiskus konfliktus, un nobīda malā meitenes sapni par braukšanu pie mātes, kas uz brīdi pat aizmirstas. Filmā arī neticamas un nesaprotamas ainas un informācija – piemēram, nepilngadīgās meitenes lidošana uz Londonu, nav skaidrs, vai galvenās varones tēvs ir dzīvs vai miris u.c. Kaut mātes un meitas aina nospēlēta teicami,  tā vēl vairāk padara neizprotamu mātes raksturu un motivāciju pamest bērnus – tā paliek vispārīga, pat nosacīti “politkorekta” pieņēmuma līmenī.

    raksturi –  3,5    

    sižets – 3  

    vēstījums – 3,5  

    tēma/stils – 4    

     

     

    Pelnu sanatorija

    Acīmredzams, ka autori vēlējušies radīt filmu, kur tiek nobīdīts pie malas stāstījums, naratīvs, kur būtiskākais ir vizuālie elementi, kas rada atmosfēru un noskaņu, estētisku un eksistenciālu baudījumu. Apzināti nav radīta iespēja līdzpārdzīvot, vai pat tikai sekot kādam varonim. Tomēr šādā gadījumā mulsinoša ir regulāra naratīva elementu uzrādīšana, centieni tiem piešķirt kādu nozīmi un jēgu, tā dezorientējot skatītāju, kā gan tam jāskatās šī filma. Vēl vairāk pretrunu rada vēsturiskās reālijas (filma pat noslēdzas ar enciklopēdisku faktu par garīgi slimu cilvēku likteni kara laikā), kuru informatīvais slānis fragmentārs, nezinātājam galēji neskaidrs. Pretēji uzstādījumam, aizsākti vairāki stāsti un veidotas attiecības starp konkrētiem filmas varoņiem (ārsta attiecības ar kādu mežonīgu puisēnu, ar slimnieku kopēju, slimniekiem u.c.). Šādu reāliju un stāsta aizmetņu iekļaušana liek sarosīties skatītāju prātiem un sekot varoņiem, taču sekošana nav iespējama, jo pietrūkst gan darbības loģikas, gan informācijas. Piemēram, ir iekļauts konflikts starp sanatorijas darbiniekiem un sirojošajiem kareivjiem, bet šis konflikts ir pilns ar neloģiskiem momentiem – kareivji grib nogalināt slimniekus, bet mistiskā kārtā nevar u.c. Turklāt šādā nekonsekventā salikumā izplēn jebkāds vēstījums vai filozofiskas domas apliecinājums: tas paliek tik nosacīti iekodēts, ka skatītājam to gandrīz neiespējami uztvert (ja tas nav iepazinies ar autoru uzstādījumu presē, intervijās). Vienīgais, ko iespējams tvert “Kara laiks ir necilvēcīgs un šausmīgs”, bet vai tiešām filmas veidotāju mērķis 1.40 h garumā ir bijis vēlreiz apliecināt šo tik vispārzināmo tēzi? Kura apjaušama jau pirmajās 10 minūtēs.

     Ir neiespējami vērtēt filmu, ņemot talkā dramaturģisku likumsakarību principus.

     

     

    “Mr. Robot” 1.sērija

    Jau pirmā sērija liecina, ka seriāls būs ne tikai sižetiski aizraujošs, bet arī īsteni sociāli aktīvs. Tieši pretēja ir galvenā varoņa IT programmētāja ārējā uzvedība – viņš ir apātisks un izvairīgs attiecībās ar apkārtējiem. Skatītājs gan pilnībā saņem informāciju par šādas īpatnības iemesliem. Seriāla galvenajam varonim ir liels un precīzs sapnis – mainīt pasauli, nograujot virtuālo vidi, kas vienam indivīdam pat iespējams. Šis sapnis liek varonim atbilstoši rīkoties, kad rodas situācija to īstenot. Teicams raksturs, kura sapņa lielums ir organiski pamatots, neradot ne mazākās šaubas par indivīda iespējām veikt neiespējamo.

    raksturi –  5    

    sižets – 5  

    vēstījums – 5  

    tēma/stils – 5    

     

     

     

     

    Deadpool

    Filmā ir izmantota savdabīga elementu “mozaīka” – ironija par dažādiem filmu žanriem (supervaroņu kino, romantiskām komēdijām, action un šausmu filmām), izmantoti šiem žanriem atbilstoši dramaturģiski štampi, pievienojot gan parasti neizmantoto ceturtās sienas nojaukšanas paņēmienu. Paradoksāli, ka visu šo elementu izmantojuma rezultātā skatītājs tomēr varoņiem jūt līdzi – tātad, lai arī cik formāli šabloniski nebūtu, tie apliecina savu nemainīgi jaudīgo iedarbību uz skatītāja uztveri. Turklāt dažādie elementi tomēr veido viendabīgu, savdabīgu filmas stilu, nepārvēršot filmu lētā parodijā. Neparasts, bet jaudīgs ir arī filmas vēstījums – tik cilvēcīgi ir sapņot būt par supervaroni un vēlēties pārvarēt visas iekšējās, cilvēcīgās pretrunas, izšķiršanos starp pareizo/nepareizo, labo/ļauno izvēļu spektru. Supervaronim tradicionāli ir tikai viens pareizais – ideāla, ceļš, tomēr šajā filmā šāds viltus uzstādījums tiek lauzts.

    raksturi –  4    

    sižets – 4,5  

    vēstījums – 5  

    tēma/stils – 5    

     

    *) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

Lūdzu, ievadiet savu vārdu! Lūdzu, ievadiet savu e-pasta adresi! Lūdzu, ievadiet ziņu!