DARBNĪCAS ir alternatīvas apmācības sistēmas un radošuma attīstības bāze topošiem un praktizējošiem teātra un kino profesionāļiem. DARBNĪCAS iniciē un realizē pastāvīgas un īstermiņa apmācības darbnīcu formā, kur interesenti līdzās teorētiskām zināšanām apgūst iemaņas to pielietošanai praksē. Apmācība notiek iespējami augstākajā profesionālajā līmenī.
Uzticies, tam, ko tā tev pukst, urkšķ, čukst un īd. Atceries, ka tā tev ir un ka tieši tava sirds izdod to griezīgo, kluso skaņa, kas iet caur kauliem, mirklī, kad esi ieslēdzis tumbas uz visskaļāko, lai to nedzirdētu un iekliegtu sevī, ka viss tomēr ir kārtībā.
Tā skaņa nāk no tavas sirds – ieklausies tajā, ko tā tev pukst.
(Inga Gaile)
Dramaturgs kā policists stāv līdzās saviem varoņiem. Analizē katru detaļu, lai saprastu, no kurienes radušies, ko pastrādājuši un kāpēc to darījuši.
Tikai atšķirībā no izmeklētājiem, kurus izsauc uz notikuma vietu, dramaturgam notikums jāatrod pašam! Noķer stāstu, atrodi ,,vainīgos” un pastāsti tālāk lasītājiem – tā darbojas dramaturģisks stāsts!
(Aiva Birbele)
Acis skatās un redz lietas un cilvēkus, kādi tie ir. Tikai dzīvojot, dabūjuši no saviem pavadoņiem dažādas brilles, mēs tos krāsojam tais krāsās, kas mums ir redzamas un nav par spilgtu.
Uzticies savai redzei, skaties bez citu brillēm, saskati to, kas aiz izkārtnes, saskati to, kas aiz maskas.
(Inga Gaile)
Lugai jābūt kā enerģijas bumbai, kura sākotnēji aizdedzina režisora un aktieru fantāzijas degļus un tad ,,uzspridzina” skatītāju zāli.
Bet, lai spridzinātu, pašam dramaturgam jādzīvo ar ideju salūtu galvā!
(Aiva Birbele)
Šeit tikai mirkļu atspulgi - tava sirds pukst nepārtraukti!
INTERPLAY 2018 LATVIA
INTERPLAY 2018 LATVIA
DRAMATIKA 2 – angļu teksta prezentācija
36 stundas
36 stundas
36 stundas
Dramaturgu cīņas 2012
Dramaturgu cīņas 2012
Dramaturgu cīnas 2012
Interplay 2012
Interplay 2012
Interplay 2012
Interplay 2012
Interplay 2010
Interplay 2010
Interplay 2010
Interplay 2010
Nešaubīgi kaut ko noformulējot, mēs riskējam palikt šodienā, bet rīt tā jau būs vakardiena. Tāpēc DARBNĪCU aktivitātes ir mainīgas. DARBNĪCA – nāk kopā, pēta, domā, vērtē, salīdzina, braukā, smejas, raud un līdzpārdzīvo: ikviena patiesa lieta ir dzīves vērta. Katrs aicināts piedāvāt ko jaunu – ja kā vēl pietrūkst, bet mēs paši to nemaz nepamanām.
24. oktobrī notiks pirmā rudens „Dramaturģijas pamatu īsā kursa” nodarbība.
Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes. Aicināti ne tikai potenciālie topošie lugu un scenāriju autori, bet arī tie, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk.
Līdzās teorētisko zināšanu apguvei kursa dalībniekiem ir iespēja atraisīt savas radošās spējas.
– Katra nākamā nodarbība atvēra jaunas durvis! Kursi pārsteidza. – vērtē iepriekšējo kursu klausītāja Zane.
Kursa radošās rakstīšanas nodarbības vadīs dramaturgi Justīne Kļava un Klāvs Knuts Sukurs. Pārrunas par lugu tekstiem un filmām Laura Gundara pārziņā.
– Kursi bija kā smadzeņu masāža. Uz daudzām lietām sāku skatīties no cita skatu punkta.”- atzīst klausītāja Liene.
Nodarbības notiks attālināti ZOOM platformā.
Nodarbību dienas – 24., 31. oktobris, 7., 14., 21., 28. novembris, 5. un 12. decembris. Visās dienās no plkst. 18.00 – 21.30.
Nepieciešamie mācību materiāli tiks izsūtīti uz klausītājiem tuvākajiem pakomātiem.
Vecākiem par 14 gadiem.
Mācību maksa – EUR 160.00 (EUR 80.00 mēnesī).
Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: dramdarbnicas@gmail.com
Kursus rīko biedrība „Darbnīcas”, atbalsta LR Kultūras ministrija un Latvijas Rakstnieku savienība.
Tāds krāšņums kino sen nav redzēts – filma, kur katra aina ir kā melnbalta vai spilgta glezna, tērpi kā mākslas darbi, un aktieru tēlojums, kas liek aizrautīgi tvert katru kustību un izteikto vārdu. Arī mūzikas skaņu celiņš ir šķiet pat zemapziņu modinošs. Tomēr, kad pēc filmas sākam pārdomāt, tad nākas secināt, ka liela tās daļa ir veltīta seksualitātei, un filma tikai viegli pieskaras citām daudz dziļākiem, atsevišķus indivīdus un visas sabiedrību, ietekmējošiem jautājumiem (piemēram, sociālajai un finansiālajai nevienlīdzībai). Šķietami vissimpātiskākais, ko no filmas var paņemt, ir tas, ka tā ir tik dīvaina un savdabīga, ka savā ziņā mūs māca arī šo savdabību pieņemt un ieraudzīt tās skaistumu pasaulē mums apkārt. Kā arī rosina pārvērtēt to, kas sabiedrībā ir pieņemts kā norma.
Seriāls, kas veidots pēc Anšlava Eglīša grāmatas motīviem. Krāšņa, teicami uzfilmēta pasaule, kurā nevainojami darbojas aktieri, tomēr literāra pirmavota pretestība padara stāstījumu statisku, grūti sekojamu. Raksturu rīcības motivācijas vājas vai pavisam neskaidras, vajadzības miglainas. Daudzi mazie notikumi neveido kopēju vēstījumu. Stāstījuma nepieciešamība neskaidra.
Lai gan tas ir apsveicami, ka filma mēģina runāt par vecākajai paaudzei sāpīgiem jautājumiem, kas nereti sabiedrības acīs tiek uzskatīti par neaktuāliem, tomēr stāstījums vairāk balstīts priekšstatos, par to, kā dzīvo šī paaudze, nevis viņu problēmām – tādejādi dzīvei pietuvināts atspoguļojums neizdodas. Filmas centrā ir laulāts pāris, par kuru iepriekšējo dzīvi skatītāji būtu pelnījuši zināt daudz vairāk – kāpēc šis pāris dzīvo divatā – vai viņiem nav bērnu, vai ir kāds konflikts ar bērniem, kāda ir abu iztikšana? Turklāt viņi mitinās tādā privātmājā, ko diezin vai divi pastnieki varētu uzturēt. Arī galvenās varones slimība attīstās tik ātri (šķietami nedēļas, vai pāris nedēļu laikā), ka tik straujam pasliktinājumam tik īsā laikā ir grūti noticēt – no dažu lietu aizmiršanai līdz tam, ka viņa neatpazīst vairs savu vīru. Turklāt daudzas varoņu problēmas atainotas diezgan virspusēji – tiklīdz uzrodas kāds sarežģījums, tā tas veikli atrisinās. Līdzpārdzīvojumu autori paredzējuši panākt uz labas aktierspēles rēķina, pat iežēlināšanas, stāstījums tam nepalīdz.
Seriāls/situāciju komēdija, kurai nāktos skatītāju smīdināt, vēršas mulsinoši garlaicīgā štampu virknējumā. Tas attiecināms gan uz stāstījumu, kurā maz obligātuma, raksturu vietā darbojas tipāži ar stereotipiskām, dažbrīd cilvēka cieņu pazemojošām motivācijām.
*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, komentāri – sarunas tēzes.
21. martā notiks pirmā pavasara „Dramaturģijas pamatu īsā kursa” nodarbība.
Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes. Aicināti ne tikai potenciālie topošie lugu un scenāriju autori, bet arī tie, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk.
Līdzās teorētisko zināšanu apguvei kursa dalībniekiem ir iespēja atraisīt savas radošās spējas.
– Patiesi bija interesanti, dramaturģija pēkšņi kļuva par tādu jaunatklātu zemi! – atzīst iepriekšējo kursu klausītāja Liene.
Kursa radošās rakstīšanas nodarbības vadīs dramaturgi Klāvs Knuts Sukurs un Rasa Bugavičute-Pēce. Pārrunas par lugu tekstiem un filmām Laura Gundara pārziņā.
– Ir idejas par radošiem darbiem, ir pieturas punkti pie kā turēties, un lieliska mācību grāmata! Atliek vien rakstīt! Paldies par šo visu! – raksta kursu klausītāja Annemarī.
Nodarbības notiks attālināti ZOOM platformā.
Nodarbību dienas – 21., 28. marts, 4., 11., 18., 25. aprīlis, 2. un 9. maijs. Visās dienās no plkst. 18.00 – 21.30.
Nepieciešamie mācību materiāli tiks izsūtīti uz klausītājiem tuvākajiem pakomātiem.
Vecākiem par 14 gadiem.
Mācību maksa – EUR 160.00 (EUR 80.00 mēnesī).
Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: dramdarbnicas@gmail.com
Kursus rīko biedrība „Darbnīcas”, atbalsta LR Kultūras ministrija un Latvijas Rakstnieku savienība.
Pārsteidz, ka lēnais filmas plūdums, garie dialogi tomēr notur interesi. Tas visticamāk iespējams pateicoties Keitas Blanšetas izcilajam tēlojumam un kopumā filmas neparastajam stāstam par veiksmīgu komponisti, kura nonāk skandāla epicentrā, jo it kā ir pārkāpusi robežas darba attiecībās. Tomēr skatītājiem netop līdz galam skaidrs, vai filmas varone ir izmantojusi savu dienesta stāvokli neadekvātā veidā, vai tomēr ir nepatiesi apvainota. Tas liedz iespēju izprast līdz galam galvenās varones situāciju un just viņai līdzi.
Seriāls par kādu ģimeni, kurai ir visai tumša un krimināla pagātne. Tas saista ar izteiksmīgu vizualitāti un stilu. Tomēr neviens no varoņiem vai sižeta līnijām neraisa aktīvu vēlmi skatīties seriālu vairāk par pirmajām sērijām. Varoņi šķiet vairāk kā tipāži, nevis cilvēki, kuru stāstus un raksturus gribētos pamazām seriāla gaitā atklāt. Šķiet, ka aiz krāšņajām fasādēm neslēpjas dziļi stāsti un personības.
*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.
Filma pārlieku gājusi pavadā vēstures notikumu rekonstrukcijai. Garas sarunas, daudz personāži, kam grūti izsekot līdzi. Pats galvenais zinātnieks Openheimers un viņa ētikas dilemmas un pārdzīvojumi šķietami paliek otrā plānā, parādās vairāk uz filmas beigām, kuras daļa skatītāju var nemaz nesagaidīt, noguruši no runu plūdiem. Tāpat tālā plānā paliek viņa personīgā dzīve, kas daudziem skatītājiem varētu būt interesantāka par tiesas, izmeklēšanas runām un zinātnieku savstarpējām apspriedēm. Vizuāli iespaidīga filma ar cilvēcīguma mazuma piegaršu.
Tikai Holivudā iespējams, ka ar lelli, kas veicina dažādas nereālistiskas gaidas pret sieviešu ķermeni, režisore iecerējusi cīnīties pret sieviešu diskrimināciju. Filma vīriešiem piedāvā iejusties sieviešu vietā – varbūt tas jau ir gana liels solis un filmas nopelns? Tomēr galvenā varone atkal ir perfekta izskata sieviete, kura uzliek visām pārējām nereālas gaidas. Apaļīgu formu Bārbija un dīvainā Bārbija darbojas vien otrā plāna lomās, kaut gan šķiet, ka daudz sieviešu identificējas tieši ar viņām. Līdzīgi ir ar Keniem. Vai tur vispār bija kāds apaļīgais Kens? Un Bārbiju bērni? Kur bija Bārbiju un Kenu bērni? Jo tieši rūpēs par bērniem un karjeras izaugsme ir viens no grūtākajiem izaicinājumiem reālām sievietēm.
*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.