DARBNĪCA

7. septembrī plkst. 18.00 analizējam jaunākās LV lugas: "Urbānie mīti", Gruzona ehinokaktuss", "Andrievs Niedra", filmu "The Sting" (1973.), kā arī seriāla "The Night Of" 1.sēriju (2016.).

JAUNUMI

Dramaturģijas konsultācijas pieejamas ikvienam!

 

PAVASARIS

DARBNĪCU intensīvie dramaturģijas kursi

 

"PASAULE IR NEAPTVERAMA –


IESPĒJ TO SAPRAST!"

DARBNĪCAS ir alternatīvas apmācības sistēmas un radošuma attīstības bāze topošiem un praktizējošiem teātra un kino profesionāļiem. DARBNĪCAS iniciē un realizē pastāvīgas un īstermiņa apmācības darbnīcu formā, kur interesenti līdzās teorētiskām zināšanām apgūst iemaņas to pielietošanai praksē. Apmācība notiek iespējami augstākajā profesionālajā līmenī.

  • SIRDS

    JŪTI/SAJŪTI

    Uzticies, tam, ko tā tev pukst, urkšķ, čukst un īd. Atceries, ka tā tev ir un ka tieši tava sirds izdod to griezīgo, kluso skaņa, kas iet caur kauliem, mirklī, kad esi ieslēdzis tumbas uz visskaļāko, lai to nedzirdētu un iekliegtu sevī, ka viss tomēr ir kārtībā.
    Tā skaņa nāk no tavas sirds – ieklausies tajā, ko tā tev pukst.
    (Inga Gaile)

  • PRĀTS

    APJAUT/SAPROTI

    Dramaturgs kā policists stāv līdzās saviem varoņiem. Analizē katru detaļu, lai saprastu, no kurienes radušies, ko pastrādājuši un kāpēc to darījuši.
    Tikai atšķirībā no izmeklētājiem, kurus izsauc uz notikuma vietu, dramaturgam notikums jāatrod pašam! Noķer stāstu, atrodi ,,vainīgos” un pastāsti tālāk lasītājiem – tā darbojas dramaturģisks stāsts!
    (Aiva Birbele)

  • ACS

    SASKATI/PAMANI

    Acis skatās un redz lietas un cilvēkus, kādi tie ir. Tikai dzīvojot, dabūjuši no saviem pavadoņiem dažādas brilles, mēs tos krāsojam tais krāsās, kas mums ir redzamas un nav par spilgtu.
    Uzticies savai redzei, skaties bez citu brillēm, saskati to, kas aiz izkārtnes, saskati to, kas aiz maskas.
    (Inga Gaile)

  • ENERĢIJA

    NEGULI/DZĪVO

    Lugai jābūt kā enerģijas bumbai, kura sākotnēji aizdedzina režisora un aktieru fantāzijas degļus un tad ,,uzspridzina” skatītāju zāli.
    Bet, lai spridzinātu, pašam dramaturgam jādzīvo ar ideju salūtu galvā!
    (Aiva Birbele)

Nešaubīgi kaut ko noformulējot, mēs riskējam palikt šodienā, bet rīt tā jau būs vakardiena. Tāpēc DARBNĪCU aktivitātes ir mainīgas. DARBNĪCA – nāk kopā, pēta, domā, vērtē, salīdzina, braukā, smejas, raud un līdzpārdzīvo: ikviena patiesa lieta ir dzīves vērta. Katrs aicināts piedāvāt ko jaunu – ja kā vēl pietrūkst, bet mēs paši to nemaz nepamanām.

  • DARBNĪCĀS VĒRTĒ 39

    Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (03.08.16.):

     

     

     

     

    Three Colours. Blue.

    Vizuāli un muzikāli izcili niansēta filma. Tajā ir nozīmīga loma gan zilajai krāsai, gan mūzikai un stāstam. Skatītāji izdzīvo kopā ar galveno varoni sēras par viņas autokatastrofā bojā gājušo ģimeni. Interesants ir galvenās varones raksturs – viņa ir intraverta un tajā pašā laikā ļoti tieša: perfekts raksturs. Galvenā varone racionāli nolēmusi atvieglot sēras, šķiroties no visa, kas atgādina par bojā gājušo ģimeni. Taču no mūzikas viņa nevar tikt vaļā. Tā pamazām kļūst arī par viņas galveno terapiju. Būtiski, ka šajā filmā mūzika nav tikai fona mūzika. Mēs dzirdam varones “iekšējo” mūziku – to, ko dzird varone savās domās – sekojam līdzi, kā viņa iekšēji komponē skaņdarbus.

    raksturi –  4,5    

    sižets – 4,5  

    vēstījums – 5  

    tēma/stils – 5    

     

     

     

    Schindler’s List

    Filma ir režisora Stīvena Spīlberga tradicionāli precīzi aprēķināts kino darbs – tam jāsasniedz konkrēti mērķi, konkrēta, iespējami liela auditorija. Tas izdodas. Ebreju holokausta tēma – vēsturiski nozīmīga. Stāsts interesants un heroisks – rūpnieks, kurš sākotnēji orientējas tikai uz peļņu, beigās kļūst par nesavtīgu ebreju glābēju. Tomēr trīs stundas garā filma var šķist par vienveidīgu tieši galveno varoņu dēļ. Apsviedīgajam rūpniekam, labajam varonim Šindleram viss veicas, visus viņš māk pārliecināt un aizrunāt bez īpašām grūtībām. Raksturs nedaudz plakātisks.Pārāk plakans ir arī nacista Āmona tēls – viņš ir ļaunuma mašīna bez cilvēcīgām rakstura pazīmēm. Tomēr skaidrība ir panākta perfekta – ļaunos ar labajiem tēliem filmā neviens nesajauks, tomēr prasīgākiem skatītājiem pārāk maz vietas atstāts pārdomām, kādu jaunu aspektu atklājumiem.

    raksturi –  3,5    

    sižets – 3,5  

    vēstījums – 5  

    tēma/stils – 4,5    

     

     

     

    Edie the Eagle

    Jauks stāsts par naivu puisi bez īpašām fiziskām dotībām, kurš tomēr īsteno savu sapni nokļūt Olimpiskajās spēlēs. Vēstījums ir skaidrs – galvenais nav sacensībās uzvarēt, bet izbaudīt procesu un piedalīties. Tomēr neizstrādāto raksturu un sižeta pliekanības, iepriekšparedzamības dēļ filma pieaugušo auditorijai ir ar mazuma piegaršu: pusaudžiem tā der kā uzlieta. Galvenajam varonim Edijam viss sanāk viegli, bez īpašiem sarežģījumiem, par finansiālo pusi parūpējas māmiņa utt. Treneris samāca visu pārējo. Edija neveiksmes ir ārēji kritieni, nevis iekšēji.

    raksturi –  3    

    sižets – 3  

    vēstījums – 3,5  

    tēma/stils – 3    

     

     

     

     

    Cheap Thrills

    Filma ir ideoloģiska. Visi varoņi un sižets mehāniski konstruēti tā, lai parādītu, cik drausmīgi izskatās cilvēka dzīve kapitālisma apstākļos – cilvēks naudas dēļ ir gatavs pārvērsties par zvēru. Tomēr – tā kā nav padomāts par varoņu motivāciju, ir visai grūti noticēt, ka cilvēks, kurš atlaists no darba, pirmkārt,  nevis meklē citu darbu, bet ir gatavs kādu nošaut, lai tiktu pie finansēm. Turklāt šādam uzstādījumam nav nepieciešamas nekādas likmes – viss pašsaprotams, kas stāsta potenciālo jaudu devalvē līdz mehāniskām darbībām, nemotivētu rīcību. Viss pakļauts autoru diktātam.

    raksturi –  2,5    

    sižets – 2,5  

    vēstījums – 2,5  

    tēma/stils – 2,5    

     

    *) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.
  • INTERPLAY EUROPE 2016

     

     

    INTERPLAY EUROPE 2016

     

    Martā „Darbnīcas” izsludināja teātra tekstu konkursu „Sīpols” – tika gaidīti teksti, kas domāti bērnu un jauniešu auditorijai, turklāt darbība noris mūsdienās. Konkursa divas galvenās balvas bija iespēja pilnveidot savu lugu jauno dramaturgu darbnīcā INTERPLAY EUROPE 2016.

    “Darbnīcas” saņēma 14 tekstus, no kuriem žūrija izvēlējās divus – Sandijas Kalniņas “Tas neveiklais brīdis…” un Oskara Polmaņa “Dzimšanas diena”. Abi autori jūnijā kopā ar Latvijas dramaturģijas pasniedzējiem – Rasu Bugavičuti-Pēci un Lauri Gundaru, devās uz INTERPLAY EUROPE, kas šogad norisinājās Zviedrijā.

    Latvija ir jauno dramaturgu apvienības INTERPLAY EUROPE biedrs kopš 2000. gada, kad pirmā Latvijas dramaturģijas studentu delegācija – Inga Ābele, Ivo Briedis, Margarita Perveņecka, piedalījās šādā festivālā Varšavā.  2006. gadā Latvija piedalījās Lihtenšteinā organizētā pasākumā, 2007. gadā INTERPLAY EUROPE notika – Nīderlandē, 2011. gadā – Turcijā, 2012. gadā – Spānijā, 2014. gadā Austrijā. Uz šiem festivāliem-darbnīcām braukuši jaunie un topošie dramaturgi – Jānis Balodis, Aiva Birbele, Inga Liepa, Elvijs Čakāns, Elīza Šternberga, Rasa Bugavičute, Edgars Niklasons, Justīne Kļava.

    Jauno dramaturgu darbnīca INTERPLAY pulcē autorus un pasniedzējus no vairāk kā divdesmit dažādām valstīm. Līdzās Latvijas pārstāvjiem Zviedrijā bija sabraukuši studenti un pasniedzēji no Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Polijas, Francijas, Turcijas, Serbijas, Austrijas, Dānijas, Nīderlandes, Bulgārijas, Islandes. Šai reizē īpašs uzsvars tika likts uz bērnu un jaunatnes teātri, kas īpaši aktuāli arī Latvijai. Kopainas analīze uzrādīja, ka visā Eiropā trūkst lugu tekstu bērnu un jauniešu auditorijai. Lielākoties teātri pasūta labi zināmu literāru darbu dramatizējumus, trūkst jaunu darbu par aktuālu tematiku. Tieši tādēļ INTERPLAY EUROPE 2016 bija veltīts oriģinālu lugu tekstu meklēšanai, paverot ceļu jaunām, neparastām idejām, veicinot dažādu valstu un autoru sadarbību.

    Līdzās semināriem un lekcijām par bērnu un teātru stāvokli Eiropā, norisinājās intensīvs grupu darbs, kuros 35 tekstu autoriem bija iespēja iepazīties ar kolēģu rakstīto, prezentēt savus darbus, kā arī saņemt to analīzi un ieteikumus tālākai pilnveidei.

    Sandija Kalniņa:

    Šādā seminārā piedalījos pirmo reizi, kādēļ šis notikums bija it sevišķi vērtīgs, aizkustinošs un iedvesmojošs. It sevišķi vērtīgi bija nokļūt tādā vietā un laikā, kur visu iesaistīto personu satikšanās brīdī, laiks apstājās. Lai runātu par to,  kādi mēs esam paši sev un citiem, par ko mēs vēlamies rakstīt – kas sāp, kas priecē.

    Ik dienas dramaturģijas darbnīcās mani pārņēma nostalģiska sajūta,ka atgriežos studiju laikos, kad sēdējām aplī, runājām par cits cita tekstiem  un  tos analizējām. Šoreiz atšķirība tā, ka tā bija cita zeme, jākomunicē angļu valodā un pasniedzēji bija no Turcijas, Igaunijas un Serbijas. Lai arī mūsu pasaules izjūtas dažkārt atšķīrās, uz profesijas bāzes spējām vienoties par veiksmēm un vēl darāmo, pilnveidojamo.

    Šādas pieredzes apmaiņa ir galēji nepieciešama, lai autors neieslīgtu profesionālā pašapmierinātībā, bet turpinātu meklēt jaunas idejas, oriģinālas pieejas savu tekstu rakstīšanā, kā arī paplašinātu savus personīgos kontaktus, un censtos realizēties ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tā ir realitāte.

    Oskars Polmanis:

    Manā darba grupā bija pārstāves no Somijas, Polijas, Turcijas un Vācijas. Pārrunātas lugas bija struktūras un satura ziņā pilnīgi atšķirīgas, kas radīja lielisku iespēju iepazīties ar nezināmiem žanriem un paņēmieniem, kas ir aktuāli konkrētajā valstī.

    Personīgi man visinteresantākā šķita Turcijas pārstāves Iremas Aidinas (Irem Aydin) luga “Portrait of an Ordinary Dinner“, kas vēstīja par tipiskām eiropiešu bailēm un stereotipiem par ieceļotājiem no Turcijas un tieši Stambulas. Paniskas bailes un maldi bija ietērpti londoniešu drānās, šo stāstu padarot maksimāli komisku un tik saprotamu. Luga beidzās ar eiropiešu vērsto vardarbību pret viesi no Stambulas, parādot, ka vardarbība nav tikai vienas nācijas problēma. Tēma ir ļoti aktuāla arī Latvijā.

    Vērtīgākās atziņas, kas tika gūtas no darba šajā grupā, ir pārliecība, ka izteiksmes līdzekļi, lai nodotu ziņojumu, var būt maksimāli dažādi, tiem nav jābūt klasiskiem, tie var būt neierasti, atceroties par galveno mērķi, aizraut skatītāju. Pasniedzēji aicināja būt drosmīgiem stāsta veidošanā. Interesanti, ka Austrijas pasniedzējs uzskatīja, ka teksta autoram ir jāatļauj aktieriem pašiem radīt tēlu un tekstus, neiedot priekšā pilnīgi gatavu saturu un varoņu raksturojumu, savukārt pasniedzēja no Zviedrijas tieši uzsvēra, ka ir svarīgi iedot precīzu materiālu aktieru darbam. Risinājums ir vidusceļš, vai piemērošanās konkrētu valstu skatītājiem. Kopīgi grupā nonācām pie secinājuma, ka autoram ir būtiski ievērot konkrētas valsts teātra skatītāju paradumus un klasiskās vērtības, pie kurām tie ir pieraduši, tomēr atceroties, ka dramaturģijā ikvienam ir tiesības izraut skatītāju no komforta zonas, ja ziņojuma nodošanas mērķim tas ir vajadzīgs.

    Interesanta diskusija izvērtās par tabu un sterotipu izmantošanu dramaturģijā. Tieši Turcijas pārstāve norādīja, ka viņu valstī ir ļoti daudz tēmu, par kurām uz skatuves nav ļauts runāt, tādēļ Turcijā teātris ir vairāk klasisks, kas savukārt liedz uz skatuves izrauties autoriem ar mūsdienīgāku skatījumu uz procesiem. Līdzīgi aizspriedumi tematos kā Latvijā ir arī Polijā. Gan pie mums, gan Polijā ir sarežģīti runāt par tēmām, kas skar viendzimuma partnerattiecības un nacionālos jautājumus. Savukārt Zviedrijas, Austrijas un Nīderlandes pārstāvji nespēja nosaukt tematu, par kuru būtu liegts runāt uz skatuves, minot šo valstu atvērtību tēmu dažādībai.

    Sarunas par un ap dramaturģiju, man, kā cilvēkam, kas ikdienā nestrādā teātra vidē, bija milzīga enerģijas un informācijas gūzma, kas prasīs vēl laiku, lai šīs iegūtās un jaunās zināšanas liktu lietā. Tomēr prieks par doto darba sparu. Komplimentus par radīto darbu Latvijā nemaz nav tik viegli iegūt, līdz ar to šī pieredze no “Interplay Europe 2016″ būs pamudinājums rakstīt vēl, drosmīgāk un noteikti izaicinošāk.

    Braucienu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.

  • DARBNĪCĀS VĒRTĒ 38

    Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (08.06.16.):

     

     

     

    Cloverfield Lane

    Intriģējoša filmas pamatsituācija – ārkārtas brīdī varmāka var brīvi realizēt savu vēlmi ieslodzīt savā mājā citus, pat zināmā mērā patiešām rūpējoties par upuru veselību un dzīvību. Tomēr filmas varoņiem trūkst detalizētu raksturu, līdz ar to filmas dinamika tiek uzturēta ar mehāniskiem līdzekļiem (biedēšanu, citplanētiešiem), kas pamazām sāk skatītāju nogurdināt. Tādejādi spilgti pieteiktais psiholoģiskais trilleris izčākst visai blāvā stāstā, kas pat nebiedē. Stāstam trūkst jebkāda sūtījuma.

    raksturi –  2,5    

    sižets – 2,5  

    vēstījums – nav nosakāms

    tēma/stils – 3    

     

     

    Auni

    Vizuāli un stilistiski ļoti gleznaina un baudāma filma, kādēļ dažkārt gribas nemanīt filmas dramaturģiskās nepilnības. Interesanta ir potenciālā konfliktsituācija – brāļi, aitu audzētāji, kas dzīvo viens otram blakus mājās, nesarunājas jau 40 gadus. Tomēr filmā netop skaidrs konflikta cēlonis, kā arī katra varoņa individuālais sapnis – ko viņi vēlas sasniegt. Kāpēc katram no viņiem ir tik svarīgi nosargāt sava ciemata aitu sugu? Zinot to, skatītāji vairāk dzīvotu līdzi visām  varoņu/aitu nedienām, nepriecājoties tikai par estētiku. Nozagts potenciāli jaudīgs līdzpārdzīvojums.

    raksturi –  3    

    sižets – 3,5  

    vēstījums – 3  

    tēma/stils – 3   

     

     

     

    Saula dēls
    Ieslodzītais nacistu nāves nometnē uzliek sev cilvēcīgi saprotamu uzdevumu – apglabāt kādu gāzes kamerā nosmacētu puisēnu. Tomēr filmas veidotāji a priori pieņēmuši, ka mums jāzina, cik nozīmīgs ir rabīns ēbreju bērēs, kuras vadošais raksturs tik neatlaidīgi vēlas sarīkot. Lielākās pūles viņš velta tieši rabīna atrašanai. tomēr daudz spraigāks, aizraujošāks sižets veidotos, ja raksturs censtos pats kļūt rabīns un izmisīgi meklētu piemērotu vietu, kur puisēnu pienācīgi apglabāt. Tas liktu ne tikai šausmināties, bet arī līdzpārdzīvot.

    raksturi –  3,5    

    sižets – 2,5  

    vēstījums – 3,5  

    tēma/stils – 4    

     

    *) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.
  • 10 MIN SLAVAS FINĀLS 2016

     

     

     

    Šī gada 16. jūnijā Dirty Deal Teatro jau piekto sezonu pēc kārtas notika lugu ideju lasījumu konkurss “10 minūtes slavas”, kas piedāvā visiem, kuri sajutuši sevī dramaturga klātbūtni, pārbaudīt to “tiešraidē”. Konkursa nolikums paredz, ka autoram ir dotas desmit minūtes, kurās viņš var ar savu stāstu iepazīstināt skatītājus un žūriju. Uz finālu tālāk tiek virzīti tie divi autori, par kuriem nobalso visvairāk sanākušo interesentu. Šogad no trim posmiem tika izvirzīti septiņi finālisti – visu iepriekšējo triju lasījumu laureāti (vienā gadījumā divu autoru kopdarbs). Fināla lasījumos darbus vērtēja arī eksperti (šoreiz dramaturgi: Lauris Gundars, Jānis Balodis un Anna Zvaigzne), bet gala iznākums – balsojuma rezultāts.

    2016. gada fināla uzvarētājs – Maksima Duboveca luga “Broņa”.

     

    Kārtējais “10 min slavas” fināls notika vien dažas dienas pēc tam, kad Spēlmaņu nakts žūrija izziņoja pagājušās sezonas spilgtākos sasniegumus, - komentē dramaturgs Lauris Gundars, – Pašmāju labākās dramaturģijas sarakstā lasām arī Justīnes Kļavas lugas “Dāmas” nosaukumu. Savulaik šis teksts bija viens no “10 min slavas” finālistiem, bet pēc tam publicēts teātra portālā “Kroders.lv”. Būdams spilgts mūsdienu dzīves nospiedums, teksts savus iestudētājus sastapa tikai pēc trim gadiem, bet šodien tas tiek slavēts no dažādiem aspektiem. Protams, “10 min slavas” rīkotājiem būtu par šo faktu jāpriecājas – “kaut pēc trim gadiem, bet tas ir noticis”, tomēr, šķiet, būtiskāk būtu meklēt iemeslus, kādēļ gan teātra un dramaturga sastapšanās notiek tik slinki. Dažkārt tā nenotiek vispār, zaudējot, iespējams, labus tekstus vai pat autorus, kuriem ir maz motivācijas rakstīt “atvilktnei”: teātra teksts, kā zināms, top par vērtību tikai iestudējumā, tikai tam tas domāts. Man šķiet, ka kārtējais “Darbnīcu” aktivitāšu pasākums uzrādīja atbildi uz šo jautājumu: nedz šai finālā, nedz tradicionāli kupli apmeklētajā “36 stundu” lasījumu pasākumā pirms 2 mēnešiem neredzēju nevienu valsts dotēto teātra pārstāvi, šai vakarā arī nevienu režisoru. Slēdziens? Jaunie un “gribošie” režisori, teātri, jums ir iespēja tikt pie vērtīga guvuma pirmajiem! Manā ieskatā šai finālā dažos gadījumos tas nebūtu pārspīlēts.”

     

    “Šā gada finālistu darbi – piecas lugas un viens seriāls – var kļūt par pietiekami profesionālā līmenī izstrādātiem dramaturģiskiem, iestudējamiem darbiem, – komentē šī gada “10 minūtes slavas” producente, Latvijas Dramaturgu ģildes priekšsēdētāja Anna Zvaigzne, -. Interese par šo konkursu nav zudusi jau piekto gadu pēc kārtas, kas nozīmē, ka ir un rodas arvien vairāk “jauno” dramaturgu, kuriem ir ko teikt. Pēc konkursa, šķiet, pirmais, kas jādara – jāpanāk sistemātiska jauno autoru un teātra profesionāļu satikšanās. Lielāka loma Latvijas teātra vides un dramaturģijas attīstības sekmēšanai jāpievērš strauji pieaugošai nepieciešamībai pēc dažāda veida meistarklasēm un darbnīcām. Galvenais šo aktivitāšu mērķis – veicināt autora sadarbību ar režisoriem, aktieriem, gan pieredzējušiem, gan savu ceļu tikko sākušiem. Būtiskākais šādu konkursu pienesums: autoram ir iespēja dzirdēt un redzēt savu tekstu darbībā. Tā ir iespēja “ieraudzīt” jaunas idejas, kā darbu uzlabot. Konkursi “36 stundas” un “10 minūtes slavas” ir šāda veida sadarbības potenciāls sākums. Nākamais solis ir konkursa  finālistu darbu publicēšana teātra portālā Kroders.lv, kur ar tiem iepazīties var visi interesenti. Teātra profesionāļiem, kuri vēlēsies sazināties ar autoriem, tiks nodrošināta šāda iespēja, taču jādomā par veidu, kā panākt regulāru domu un viedokļu apmaiņu, iespējams, iesaistot tajā ne tikai teātra, bet arī  citus kultūras sfēras speciālistus, veicinot kvalitatīvas laikmetīgas dramaturģijas rašanos.”

     

    Iepazīstinām ar “10 min slavas” 2016 finālistu lugām (pilnus tekstus gaidām portālā Kroders.lv).

     Tatjanas Melehovas luga “Ķirši bez kauliņiem” vēsta par vecākiem un viņu bērniem – divām atšķirīgām paaudzēm, katrai no kurām ir savi, principiāli atšķirīgi ideāli, kas arī kalpo par pamatu konfliktiem, kas tiek risināti lugā. Luga sastāv no 4 atsevišķām ainām, kurās darbojas dažādi raksturi. Lasījumu finālam Tatjana bija izvēlējusies lasīt ainu, kurā meita pēc 20 gadiem beidzot nolēmusi atrast savu tēvu, kurš, nevēloties iesaistīties sabiedrības izveidoto ideālu un dzīves modelī, nolīdis  malā, dzīvo no visiem nošķirtu dzīvi kādā pamestā šķūnī.

    Astra Kalēja un Aiva Birbele raksta seriālu par izmeklētāju Vilku, kurš atklāj arvien jaunus noziegumus, paralēli meklējot atbildes uz jautājumiem, kas palīdzēs viņam tikt pāri savas personīgās dzīves traģēdijai – pirms kāda laika gājis bojā viņa dēls. Viss liecina par to, ka tā ir bijusi slepkavība. Izmeklējot noziegumus, Vilkam jāattaisno savas dzīves eksistence. Raksturi izstrādāti precīzi un saprotami, kas liecina par autoru prasmi, un mudina domāt, ka pēc laika šo scenāriju jau uzfilmētā veidā varēsim skatīt TV ekrānos.

    Maksima Duboveca luga “Broņa” stāsta par romu izcelsmes puiša Broņislava mēģinājumiem piepildīt savu sapni – kļūt par brīvās cīņas čempionu, izraujoties no savas ģimenes ideālu loka. Lugā darbojas vairāku paaudžu vienas ģimenes vīrieši, un ne tikai Broņam, bet viņiem visiem pienācis laiks izvēlēties, kā tālāk dzīvot savu dzīvi – izrauties no kriminālās vides, kurā viņi pieraduši viegli dzīvot, vai mainīt visu un kļūt par citiem cilvēkiem. Lugā dialogi risinās viegli, asprātīgi, raksturi izstrādāti un viņu darbības liecina par motivāciju un gribu rīkoties. (M. Duboveca teksts “Konservi” šogad izvirzījās arī lugu lasījumu konkursa “36 stundas” finālā. Vairāk šeit –  http://www.darbnicas.lv/debitantu-gads/ ).

    Edgara Niklasona luga “Uno” vēsta par kādu ģimeni, kurā ir māte un viņas mentāli atpalikušais dēls Uno. Ir pienākusi diena, kurā jāmainās visam, jo nedz māte, nedz Uno vairs negrib un nevar dzīvot kā līdz šim. Pie apvāršņa parādījies jaunais dramaturgs Kaspars, kuru māte nolēmusi iegūt sev, lai pirmo reizi mūžā padzīvotu tā, kā grib viņa, atraisoties no visiem pienākumiem, kuri viņu nogurdina. Taču Uno izdomājis, ka Kaspars būs tikai viņa labākais draugs, un viņš netaisās ar to dalīties. Lugā tematika: ne vienmēr cilvēki, kuri ir vistuvākie pienākuma pēc, tādi arī ir patiesībā. Par izvēlēm starp to, kā vajag un kā ir pareizi.

    Matīsa Gricmaņa darbs “X” runā par Matīsu Gricmani un to, kā viņš saprot, ka viņam nav jāraksta luga par to, kā viņš mēģina uzrakstīt lugu par abortu un jautājumiem, kuri nodarbina viņa prātu šīs tēmas ietvaros. Lugā darbojas gan izdomāti, gan reāli tēli. Izdomātas ainas mijas ar pārstāstītiem notikumiem. Šāda lugas konstrukcijas izvēle padara šo lugu par interesantu ne tikai raksturu, bet arī žanriskā ziņā.

    Oskara Polmaņa luga “Dzimšanas diena” vēsta par mūsdienu jauniešiem un pārprasto draudzības un brīvās izvēles jēdzienu. Kāda meitene pie sevis uz dzimšanas dienu uzaicina visus savus Twitter draugus jeb faloverus, lai parādītu viņiem, ka iespējama draudzība arī ārpus virtuālās vides, taču dzimšanas dienas svinības pārvēršas par vardarbīgu mēģinājumu piespiest sevi mīlēt, nogrūžot no troņa sāncenses, kas iepriekš bijušas arī labākās draudzenes. Dzimšanas dienas svinības beidzas ar tiesas prāvu.

    Visi teksti savstarpēji ļoti atšķirīgi tematiski, žanriski un apskatāmās problemātikas izvēlē, taču ikvienā no tām saskatāmi īsti un patiesi stāsti. Kopīgs visiem tekstiem ir tas, ka tie kalpo kā pierādījums, ka latviešu dramaturģija turpina augt un attīstīties. Šis konkurss ir iespēja apzināt jaunos autorus, kā arī veicināt jaunu teātra projektu rašanos.

    “10min slavas” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

  • 6 JAUNI TEKSTI – 2016. GADA FINĀLS!

    16. jūnijā plkst. 19.00  „Dirty Deal Teatro” notiks Latvijas Dramaturgu ģildes, Dirty Deal Teatro un biedrības “Darbnīcas” kopprojekts –  lugu ideju lasījumu konkursa „10 minūtes slavas” fināls.

    Skatītāju vērtējumam tiks nodoti seši tikko tapuši latviešu oriģināldramaturģijas darbi, kurus lasīs paši lugu autori. Šā gada lasījumu finālisti ir: Tatjana Melehova, Oskars Polmanis, Aiva Birbele un Astra Kalēja, Maksims Dubovecs, Matīss Gricmanis   un Edgars Niklasons.

    Katrs no finālistiem skatītājiem stāstīs gan sava stāsta kopsavilkumu, gan arī lasīs fragmentus no jau uzrakstītās lugas. Katram finālistam tam būs atvēlētas 20 minūtes laika. Šī gada konkursa “10 minūtes slavas” finālistu noteiks aizklāts skatītāju balsojums.

    Uz katru no jau notikušajām šī gada “10 minūšu” atlases kārtām tika aicināti autori, kuri iepriekš bija iesūtījuši savas lugas idejas aprakstu. Uz finālu katrā kārtā tika virzīti divi autori. Katrā no lasījumu kārtām dalībnieku fragmentus analizēja un kopā ar skatītājiem finālistus noteica arī pieaicināta žūrija.

    Konkurss “10 minūtes slavas” notiek jau piekto gadu, un tā loma laikmetīgas dramaturģijas tapšanā kļūst arvien būtiskāka – iepriekšējo gadu konkursa dalībnieku un finālistu vārdi nu jau zināmi plašākai publikai, viņu teksti ieinteresējuši teātrus. „10 minūtēs slavas” piedalījušies gan jau daudzkārt teātros strādājušie Jānis Balodis, Rasa Bugavičute un Aiva Birbele, gan vēl savu ceļu sākošie – Justīne Kļava, Raibīs, Una Nākuma, Andris Ūdris u.c.

    Ieeja pasākumā ir bezmaksas.

     


Lūdzu, ievadiet savu vārdu! Lūdzu, ievadiet savu e-pasta adresi! Lūdzu, ievadiet ziņu!