Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (03.05.13.):

Miglā (rež. S. Lozņica)

Filmas vēstījums ir interesants – cilvēki spriež par citiem atbilstoši tam, kādi ir viņi paši . Tomēr forma neļauj vēstījumu līdz galam izbaudīt – sižets ir izstiepts mākslīgi, jo varoņu rīcībai trūkst motivācijas, tās vairāk idejas pamatotas. Iemesls meklējams varoņu raksturu izstrādes, kā arī laikmeta un cilvēka savstarpējās mijiedarbības reālistiska atainojuma trūkumā. Galvenais varonis ir palicis tipāža līmenī. Viņš ir atainots kā „svētais”, kas dara visu pareizi un labi, kaut zinām, ka cilvēku raksturi nav tik polāri – tikai ar plusa vai mīnusa zīmi. Varonis ir gatavs idejas vārdā ziedot savu ģimeni, nemaz par viņiem neuztraucoties, šis moments nevieš ticību varoņa reālistiskam atainojumam, un uzrāda stāstījuma idejisko pamatni. Materiāls, kas teicami iekļautos īsmetrāžā, izstiepts līdz ļoti garai un monotonai filmai, kas, savukārt, neļauj organiski apjaust autoru postulēto ideju.

raksturi –  2,5     

sižets – 1,5    

vēstījums – 3   

tēma/stils – 2     

Side Effects/Blakusefekti (rež. S. Soderbergs)

Filmas sākotnējais sižets raisa interesi un tajā jūtams laba stāsta potenciāls, turklāt interesi raisa pieteiktā aktuālā tematika –  farmācijas industrijas zemūdens akmeņi. Tomēr, neskatoties uz labu aktieru spēli (īpaši Džūda Lovs), stāsts diemžēl nav izveidots inovatīvāks par ierastu un diezgan šablonisku detektīvstāstu, kas līdzinās kāda jau redzēta detektīvseriāla sērijai. Galvenās varones raksturs nav līdz galam attīstīts, lai varētu saprast, kādēļ viņa spērusi tik nozīmīgu soli – veikt sava vīra slepkavību, kas ir viņas kaislība.

raksturi –  2,5     

sižets – 2,5    

vēstījums – 1   

tēma/stils – 1,5     

Be Right Back/Tūlīt būšu atpakaļ (rež. O. Hariss)

Filma ir paraugs tam, kā ar interesantu stāstu un raksturiem, par spīti mazam budžetam un metrāžai, var panākt lielisku rezultātu. Filmas itin parastais vēstījums – vai sieviete satiekot perfektu savu sapņu vīrieti kļūst patiešām laimīga, izstāstīta unikālā veidā, ko nodrošina mūsdienu virtuālās pasaules iespējas.  Mirušais galvenās varones vīrs atgriežas dzīvē… Labi izveidots scenārijs un raksturi mums var likt noticēt un iejusties gluži nereālā situācijā. Filma uzrāda, kā laba dramaturģija rada pārsteidzošu filmu, un tas neprasa vērienīgus masu skatus vai īpašus specefektus.

raksturi –  4     

sižets – 4    

vēstījums – 4   

tēma/stils – 4     

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

Biedrība DARBNĪCAS sadarbībā ar Gētes institūtu Latvijā no 27.-29. maijam rīko dramaturģijas semināru – darbnīcu „Kas notiek ar stāstu?”, kuru vadīs Berlīnes Vācu teātra (Deutsches Theater Berlin) dramaturgs Klauss Cēzars (Claus Caesar).

Semināra laikā tā klausītāji tiks iepazīstināti ar visjaunākās vācu dramaturģijas paraugiem – Deas Loeres  (Dea Loher) lugu „Pēdējā uguns”, Rolanda Šimelpfeninga  (Roland Schimmelpfennig) „Zelta pūķis” un Renē Poleša (René Pollesch) „Es lūkojos tev acīs, sociāli aklu darošā kontekstā”.

Klauss Cēzars aplūkos minēto lugu īpatnības mūsdienu vācu dramaturģijas ainā. Īpašs uzsvars tiks likts, uzrādot lugu stāstījuma koncepta metamorfozes, samērojot tās ar tradicionālajām dramaturģijas likumsakarībām un nostādnēm.

Lugu izvērtēšanu papildinās konkrētu Vācijas teātru iestudējumu videoierakstu fragmenti.

Lai pilnībā apjaustu minēto problemātiku, semināra dalībniekiem ir iespēja laicīgi saņemt minēto lugu tulkojumus angļu valodā. Tie tiks izsūtīti, piesakoties semināram. Pieteikšanās termiņš – līdz 22. maijam. Semināra valoda – angļu, vajadzības gadījumā tiks nodrošināts tulkojums.

Semināra norises laiks – 27. un 28. maijs.

Darbnīcas daļu veidos Klausa Cēzara darbs ar konkrētu lugu iecerēm, to analīze no profesionāla teātra dramaturga skatupunkta. Darbnīcas interesentiem līdz 15. maijam jāiesūta savas topošās vai esošās lugas īss izklāsts angļu valodā (maksimāli 2000 zīmes). Darbnīcu daļā paredzama ne vairāk kā 12 darbu prezentācija, kādēļ lielāka interesentu pieplūduma gadījumā biedrība DARBNĪCAS patur tiesības atlasīt tekstus pēc iespējami objektīvākiem, Latvijas dramaturģijas kopainu raksturojošiem parametriem. Tomēr prezentācijas procesā būs iespēja piedalīties visiem autoriem, kuri iesūtījuši savus pieteikumus. Noteikums – ne vairāk par vienu pieteikumu no autora.

Darbnīcas norises laiks – 28. un 29. maijs.

Semināru – darbnīcu atbalsta LR Kultūras ministrija.

Pieteikšanās semināram un darbnīcai uz e-pastu – darbnīcas@darbnicas.lv

Klauss Cēzars, dz. 1967 Vīsbādenē. Studējis ģermānistiku, viduslaiku un jaunāko laiku vēsturi un tautsaimniecību Hamburgas universitātē un Vašingtona universitātē Sentluisā, ASV. Promocija 1999. gadā.
Laikā no 1999.-2001. gadam strādājis par dramaturģijas asistentu Bavārijas valsts teātrī Minhenē, 2001.-2005. bijis dramaturgs teātrī schauspielfrankfurt un laikā 2005.-2009. teātrī Thalia Theater Hamburgā. Kopš 2009./10. gada sezonas ir Berlīnes Vācu teātra dramaturgs.

Veidojis dramaturģiju iestudējumiem: Capitalista, Baby!, Demokratie, Der Kirschgarten, Die Sorgen und die Macht, Diebe, Hedda Gabler, Krankenzimmer Nr. 6, Shakespeare. Spiele für Mörder, Opfer und Sonstige, Tape, Verkommenes Ufer Medematerial Landshaft mit Agonauten/Mommsens Block; Woyzeck.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (05.04.13.):

Mežonīgo dienvidu savrupnieki/Beasts of the Southern Wild

Skatītājam filmā ir jāiejūtas, jo tās sākumā nav sižetiski piesātināts, bet vide ir tik neparasta, ka skatītājam nākas grūti notvert īsteno stāsta iesākumu. Tomēr pamazām filma arvien aizraujošāk atklāj to cilvēku dzīvi, kuri izvēlējušies būt tuvāk dabai visās izpausmēs – arī savā uzvedībā. Viņi  negrib dzīvot mūsdienu modernajā sabiedrībā, kur pastāv cilvēku izdomāti noteikumi. Tēvs savu mazo meitu audzina burtiski kopā ar dzīvniekiem, lai viņa iemācītos izdzīvot un parūpēties par sevi pēc viņa nāves, kas jau paredzama pavisam drīz. Filma pārsteidz ar to, cik saistoša var būt mūsdienu sabiedrības normām pilnīgi neatbilstoša dzīves vide, kā arī ar veidu, kādā kino var aktualizēt tematu „Vai dabai un arī pašam cilvēkam piemīt dvēsele?”. Stāstā koši mītisko tēlu iestarpinājumi ļoti organiski paceļ gluži sadzīvisku stāstu eksistenciāla vēstījuma augstumos.

raksturi –  5     

sižets – 4    

vēstījums – 5   

tēma/stils – 5     

Mammu, es tevi mīlu!

Filmas tematika par bērnu un vecāku interešu un pasauļu sadursmi ir ļoti aktuāla. Tā interesē bērnus un pusaudžus, kuri, pēc mūsu novērojumiem, šīs filmas laikā ir kā „piekalti ekrānam”. Un tomēr filma varēja paiet soli tālāk un trāpīgāk sasniegt savu skatītāju. Tās  ”noapaļotie”, dažbrīd pārlieku korektie raksturu konflikti dara filmas vēstījumu neskaidrāku, mazāk iedarbīgu – piemēram, puišu pārsteidzošā izlīgšana. Filmas ideja  - cik grūti ir dzīvot bērnam un izprast pieaugušo pasauli, dzīvi un tās noteikumus, cik viņš ir bezspēcīgs, jo vecākus (jeb sabiedrību) izvēlēties nevar un ir jāsadzīvo ar viņu raksturiem un īpatnībām.  Var vēlēties skaidrāk un skaudrāk uzsvērt, ka tieši vecāks ir tas, kam jāuzņemas atbildība par nelāgajām situācijām bērna dzīvē, nevis bērns, kurš savas nezināšanas dēļ palaidnības sastrādā. Tomēr filmas beigās piedošanu lūdz puika mammai, nevis otrādi, un tad aplami sāk šķist, ka tieši viņš ir galvenais vainīgais. Kopumā jāuzsver, ka filma un īpaši tās vēstījums ir izcils, īpaši latviešu kino kopainā.

raksturi –  4     

sižets – 3.5    

vēstījums – 4   

tēma/stils – 5     

Alekseja Ščerbaka luga “Piemiņas diena”

Lugas temats par mākslīgi  politiski kurināto naidu starp latviešiem un krieviem arvien ir aktuāls, tomēr ne unikāls. Luga nepasaka vairāk par to, ko varam izlasīt avīzēs. Lai lasītājam padarītu šo tematu interesantāku, būtu jāparāda kāds dziļi personisks un aizraujošs stāsts, ārpus šabloniem un neskaitāmas reizes jau publiskajā telpā pārrunāto. Tad lugas auditoriju varētu aizraut ar negaidītiem sižeta pavērsieniem,  bet luga ir izveidota visai paredzama, tajā trūkst svaiga skatījuma. Lugas varoņiem ir interesantu raksturu aizmetņi, tomēr līdz galam tie nav izstrādāti un pamatoti. Nav pat izprotama vadošā rakstura motivācija – kāpēc gan visai demokrātiski noskaņotā ģimenē, meita tik fanātiski aizstāv krievvalodīgo intereses un nostājas pret „sliktajiem” latviešiem. Luga – plakāts, kuras vēstījums balstās sabiedrības norisēs, ne dzīvu cilvēku raksturos.

raksturi –  2     

sižets – 2.5    

vēstījums – 1   

tēma/stils – 3     

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

2013. gada 9. aprīlī DARBNĪCĀS ir sācies kārtējais „Dramaturģijas pamatu īsais kurss”.

Šī gada pirmais kurss veidots, pamatojoties uz iepriekšējo grupu pieredzi un vēlmēm – līdzās teorētisko zināšanu apguvei klausītāji analizēs jau esošus dramaturģijas tekstus, izrādes un filmas, bet tiem, kas vēlēsies spert pirmos soļus paša veidota materiāla izstrādē, šāda iespēja tiks nodrošināta īpaši - praktiskā darba vadītājs Jānis Balodis. Pēc intensīva divu mēnešu apmācību procesa klausītājiem jāspēj apjaust savas nākamās lugas vai kinoscenārija aprises, kā arī jātiek skaidrībā par tehniskajiem līdzekļiem sava talanta izpaušanai. 

Kursa pasniedzēji - LAURIS GUNDARS un JĀNIS BALODIS.

Darbnīcas klausītāji tiekas reizi nedēļā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Nodarbību dienas - 9., 16., 23., 30. aprīlis; 7., 14., 21., 26. maijs.

Visas dienas no plkst. 18.00 – 21.30.

Vecākiem par 15 gadiem.

Iepriekšējo kursu klausītāju atsauksmes:

VĒSMA L.:

„Pirmdienu vakari bija vērtīgi. Šo 2 mēnešu laikā noteikti esmu palikusi gudrāka, esmu sākusi analizēt ne tikai lugas, kuras kopā pārrunājām, bet arī teātra izrādes, grāmatas, arī reālas sadzīviskas situācijas. Tāpēc domāju, ka lugu analīze bija vērtīgs pasākums. Man būtu gribējies vairāk pašai darboties ar kādiem izdomāšanas, rakstīšanas uzdevumiem, bet tas laikam bija arī no mums pašiem atkarīgs.”

RŪDOLFS B.:

„Es tiešām ieguvu rīkus, kas man kā prozaiķim spēj palīdzēt.”

INGVILDA S.:

“Pirmdienu vakaros sarunāties ar ļoti dažādiem cilvēkiem par dramaturģiju, kas patiesībā nozīmē – par mums pašiem, bija bezgala interesanti. Laura teorija par raksturiem dramaturģijā man sākumā šķita pārāk vienkārša, bet ar laiku – ļoti ietilpīga. Būvēt savu kosmosu ir ļoti vilinoši, bet vienlaikus- atbildīgi.”

ELĪNA K.:

“Pirmdienu vakari bija Svētki. Tā bija iespēja redzēt, domāt un just savādāk, neikdienišķāk, no cita skatupunkta. Kursos tika “lauzti” ierastie stereotipi, priekšstati. Daudz jauna uzzināju ne tikai par dramaturģiju, bet arī par dzīvi un starp abām esošo ciešo saikni.”

INGA G.:

“Ar dramaturģijas darbnīcu ir līdzīgi kā ar jebkuru citu mācīšanos – jo vairāk tu mācies, jo vairāk apzinies cik daudz vēl nezini un cik daudz gribas uzzināt! Divos mēnešos nav iespējams tapt par dramaturgu vai scenāristu, bet ar diviem mēnešiem ir gana, lai iegūtu jaunas kvalitātes teātra un kino baudīšanai. Pilnīgi cits līmenis! Dramaturģijas darbnīca iedod vērtīgus “instrumentus”, lai ne tikai skatītos, bet arī pašam mēģinātu radīt. Procesa apjausma!!

ĒRIKA Š.:

“Šis kurss bija kā „ceļojums uz Indiju” – uz visu it kā jau zināmo lika paskatīties no dramatikas skatupunkta.
Tas deva apjēgsmi, ka ne scenārija, ne lugas sacerēšana  nav tik vienkārši, bet nav arī neiespējami.”

INGA S.:

“Tas ir pats foršākais, ka neraugoties ne uz kādiem laikmetu zīmogiem, cilvēks Šekspīrā vai Makdonā ir joprojām tikpat ĪSTS un DZĪVS! Lai gan tagad vēji tādi postmoderni un virspusēji bieži vien, tad TIK un TĀ. Vēl bija tekstiņu gardēdības prieki. Un lai gan bija un ir ļoti bail, laba bija iespēja mēģināt to, kas maļas galvā, likt uz papīra.

AINĀRS L.:

“Laikam jau pasākums jauki pieskaņojās manai inertajai uztverei, vismaz kompleksos neiedzīvojos.
Skaisti. gandrīz kā pilsētas stāstos – ievajagas kādu retu grāmatu un pie kāda pakša atrodi gan grāmatu, gan podu pilnu ar prieku. Man pašam jau bija gana labi, mans iekšējais grafomāns teju atplauka.”

Mācību maksa – 80.00 Ls (Ls 40.00 mēnesī), ieskaitot mācību materiālus.

Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: 11@darbnicas.lv

 Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (02.03.13.):

Optimista stāsts (Silver Linings Playbook/Мой парень – псих, 2013)

Filmā daudz zaudētu iespēju, lai izvairītos no iepriekš paredzamiem sižeta pagriezieniem un izstāstītu aizraujošu stāstu. Pietiktu vien ar pāris sižeta pagriezieniem, kas novestu vadošos raksturus strupceļā, no kura nav izejas. Uzstādījums visnotaļ interesants: problēmas un aizspriedumi ir tikai normālajiem varoņiem; nenormālie ir patiesi un atvērti līdz galam. Šajā filmā tas nav izmantots konsekventi un līdz galam, jo, piemēram, no puiša prasītos aktīvāka rīcība pret pastāvošajiem likumiem (aizliegums ierasties skolā) – īstens “nenormālais” šo likumu censtos mainīt, cīnoties par savu patiesību līdz galam. Nojaušama pārāk strikta pieturēšanas literārajam pirmavotam, bet ekrāna stāsts paģēr lielākus kontrastus un skaidrākus rīcības motīvus.

raksturi –  3,5     

sižets – 3    

vēstījums – 3   

tēma/stils – 3     

Mājā (Dans la maison, 2012)

Precīzs, ar prātu nostrādāts, tīrs un patiess stāsts par rakstnieku, kas neuzdrošinās dzīvot pats savu dzīvi. Ļoti grods eksistenciāls kino ar ārēju komisko čaulu. Izstrādāti raksturi un viņu rīcības motivācija. Skatītājs it kā zina soli uz priekšu, tomēr filmas iznākums nav iepriekš paredzams. Lieliska pašironija par moderno mākslu, lai gan kas, ja ne franči, to ražo masveidā?  Vai arī tev kādreiz ir uzmākušās domas, ka tikai grāmatās ir kaislības, bet manā dzīvē jau nekas tāds nenotiek? Vai tu arī mēdz skatīties uz citu cilvēku dzīvēm, bet neuzdrošinies dzīvot savējo? Dzīvot pašam vai baidīties to darīt – organiski tiešs uzstādījums.

raksturi –  5     

sižets – 5    

vēstījums – 5   

tēma/stils – 5     

Mīlestība (Amour, 2012)

Stāsta centrā izvirzīts fizioloģiskais kairinātājs – slimība, pret kuru nevar cīnīties, un nāve, no kuras nevar izbēgt. Tā vietā, lai balstītu stāstu uz raksturiem, režisors izmanto simbolus (balodis dzīvoklī, ūdens līdz potītēm, augstā māksla), kas stāstu padara ļoti nomācošu, aukstu. No tā dveš nemīlestība pret cilvēkiem.  Galvenie varoņi visu mūžu ir dzīvojuši ar garu un mākslu, bet dzīves nogalē paliek ieslodzīti savā dzīvoklī un ķermenī. Viņi ir arī atgrūduši visus apkārtējos, kas centušies izveidot cilvēciski emocionālu kontaktu, to skaitā arī savu meitu. Arī abu laulāto starpā viss vel nav izrunāts un izstāstīts, kas tiek iesākumā uzsvērts un it kā liek cerēt uz dramaturģisku pavērsienu, taču mīlestība tiek noreducēta uz spēju nožņaugt savu mīļoto cilvēku jeb, tēlaināk izsakoties, spēju atpestīt to no fiziskām ciešanām. Mehānisks risinājums – sliktāku aktieru izpildījumā uz balvām nevilktu.

raksturi –  3     

sižets – 3    

vēstījums – 1.5   

tēma/stils – 3     

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.