Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (02.06.17.):

Ātrie igauņu puiši

Lai gan filmu var saukt par vieglu komēdiju, tas nemaina, ka tai jāievēro dramaturģiski principi. Dažas epizodes šķita neticamas, piemēram, nav skaidrs, kāpēc galvenie varoņi aizbēg no Padomju Savienības. Viņiem trūkst motivācijas: nav parādīts, ka viņu dzīve komunismā nudien būtu tik slikta. Stāsts balstās uz pieņēmuma, ka tā tam jābūt. Ir arī neizmantoti personāži: tāds ir viena galvenā varoņa tēvs, armijnieks, un KGB darbinieks Zviedrijā, kurš parādās divas reizes, taču tikpat kā neko nedara. Un arī paši galvenie varoņi varēja būt izvērstāki – vairāk apspēlēt to, cik smagi viņiem dzīvot svešumā. Tā vietā ir daudz ainu, kas nevirza ne stāstu, ne attīsta personāžus. Tādas ir ainas, kad igauņu puiši Zviedrijā meklē darbu – te viņi mēģina izveidot popgrupu, te mēģina uzrakstīt savu dzīvesstāstu, te apsver piedalīties porno –, taču šīs ainas, šķiet, iekļautas tikai uzjautrināšanās pēc nevis pašu personāžu akūtas vajadzības dēļ. Dīvaini šķiet, ka viens no galvenajiem varoņiem atklājās tikai beigās, un tas rada jautājumu – kāpēc par viņu nevarēja vairāk pastāstīt agrāk? Visbeidzot, paralēles, kas tiek vilktas ar mūsdienu bēgļu krīzi, likās mulsinošas. Protams, ir svarīgi runāt par aktuālām tēmām, tomēr šoreiz (vai vismaz šajā stāstā) tas neiederējās.

raksturi –  2,5  

sižets – 3  

tēma/stils – 4   

vēstījums – 1,5   

Doktors Mārtins

Britu komēdijseriāls, kas Latvijā maz zināms. Tas atgādina citu seriālu – Doktors Hauss. Galvenais varonis ir ārēji uzpūtīgs un kaitinošs, tomēr izcils savas jomas speciālists. Atšķirība starp abiem seriāliem gan tāda, ka Doktorā Mārtinā viss netiek balstīts uz vienu, bet gan vairākiem personāžiem, tāpēc veidojas vairāki patstāvīgi un unikāli stāsti. Tika noskatītas pirmās divas sērijas, un tās ieliek labu pamatu, lai attīstītu stāstu un personāžus tālāk. Var nepatikt aktierspēle, jo galvenais varonis tēlo pārāk teatrāli. Gala secinājums – šis ir viegli aizmirstams, “ikdienas” seriāls. Iespējams neslikti to izvēlēties kā mierīgu atpūtu pirms gulētiešanas.

raksturi –  3,5  

sižets – 3,5  

tēma/stils – 3,5   

vēstījums – pēc divu sēriju noskatīšanās nav nosakāms

LUGU LASĪJUMI LIEPĀJĀ

7. aprīlī plkst. 15.00 Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē (Liepājā, Kūrmājas prospektā 13) notiks lugu konkursa “36 stundas – skola” uzvarētāju tekstu lasījumi.

Gada sākumā Liepājas Universitātes Latvijas dramaturģijas centrs sadarbībā ar Goda teātri un biedrību DARBNĪCAS izsludināja praktiskās teātra tekstu izstrādes darbnīcu – lugu konkursu “36 stundas – skola”. Konkursa un darbnīcas mērķis – veicināt Latvijas dramaturģijas attīstību, stimulēt jaunu darbu tapšanu, attīstot daudzveidīgākas radošās sadarbības iespējas starp autoriem un teātriem.

Šī gada darbnīcu “36 stundas – skola” devīze “Viens pret visiem”, uzsverot ieteicamo darbojošos personu loku – pusaudži, to vide. Konkursam tika iesūtītas desmit lugas, no kurām saskaņā ar nolikumu divas tika izvēlētas iestudēšanai Goda teātrī. Izvirzītas Danutas Butrimas luga “Cilpa” un Klāva Knuta Sukura “Čomiņi”. Tekstus iestudē režisori Leons Leščinskis un Normunds Griestiņš, lomās Liepājas teātra aktieri – Rolands Beķeris, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Sandis Pēcis un Kaspars Kārkliņš.

36 mēģinājumu stundu laikā sadarbībā ar tekstu autoriem tiks sagatavoti lasījumi, kurus plašāka publika pirmo reizi dzirdēs 7. aprīlī plkst. 15.00 Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē (Liepājā, Kūrmājas prospektā 13, ieeja brīva). Lasījumus varēs dzirdēt un redzēt arī plašāks interesentu loks  - interneta vietnē 36h.mplab.lv notiks lasījumu video tiešraide.

Jau aprīlī un maijā notiks abu lugu pirmizrādes pilnvērtīgā iestudējuma formā. Turpmāk abi iestudējumi paliks Goda teātra repertuārā intensīvai izrādīšanai jauniešu auditorijās.

Ar šo konkursu un darbnīcām savu darbību sāk Liepājas Universitātes jaundibinātais Latvijas Dramaturģijas centrs. Centra mērķi ir plaši – tam jāvēršas par visa veida dramaturģijas attīstības veicināšanas platformu, kā arī apmācības un izpētes bāzi, rīkojot dažāda apjoma kursus, darbnīcas, konferences un konkursus. Šo mērķu īstenošanai Centrs jau ir iesaistījies aktīvā starptautiskā sadarbībā, kuras tuvākais pasākums – Eiropas jauno dramaturgu festivāls “Interplay 2018”.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (27.03.17.):

The Handmaiden/Jaunkundze (2016)

Sinopse: jauna un trūcīga sieviete tiek noalgota strādāt par kalponi bagātai vecmeitai, bet patiesībā iesaistās plānā piekrāpt savu saimnieci. Tiesa, tā ir fikcija.

Filma ir garlaicīga tāda ziņā, ka nav, par ko piesieties. Uzfilmēts brīnišķīgi, nezūdoša intriga (līdz beigām nav skaidrs kurš kuru, tā teikt, čakarē) un stāsts atklājas kā labam trillerim pienākas – sākumā tiek daudz noklusēts un tikai vēlāk vairums detaļu un epizožu iegūst nozīmi. Dažiem varētu nepatikt garā ekspozīcija, proti, daudz laika veltīts iepazīstinot raksturus un viņu apstākļus. Tomēr tie veidoti teicami, paredzot, ka raksturiem būs jāspēj uzrunāt skatītāju arī tad, kad patiesība izrādīsies pavisam citāda.

Filma spēj gan nošokēt, gan sasmīdināt, gan pēc noskatīšanās atstāt patīkamu pēcgaršu, jo tās vēstījums – mīlestība uzvar.

raksturi –  5   

sižets – 5  

tēma/stils – 5   

vēstījums – 5    

Moonlight/Mēnessgaisma (2016)

Sinopse: Filma seko tumšādaina vīrieša pieaugšanai noziedzības un nabadzības plosītā Maiami rajonā.

Galvenais varonis attēlots trīs dažādos vecumos – agrā bērnībā, pusaudža gados un tad, kad jau pieaudzis – un attiecīgi viņu tēlo trīs dažādi aktieri, kuri izcili mācējuši attēlot nemainīgo personāža ķermeņa valodu un runas īpatnības. Tāpat autoriem izdevies radīt raksturu, kas saprotams visā mums redzamajā laika posmā. Taču filma var atstāt mazuma sajūtu – par maz paša rakstura lēmumu, vairāk apstākļu nolemtība. Galvenajam varonim allaž trūkst kāds, kas saprastu un parūpētos par viņu (māte ir narkomāne un sabiedrība, kurā viņš dzīvo, nav iecietīga pret homoseksuāļiem, kāds ir vīrietis pats), tomēr viņš vairāk spiests uztraukties par savu drošību un statusu. Tikai filmas pēdējās minūtēs varonis saprot, ko grib un var sākt patiešām dzīvot, tomēr tad jau nāk beigu titri.

raksturi –  4   

sižets – 4  

tēma/stils – 5    

vēstījums – 4    

seriāls Prisoners’ Wives/Cietumnieku sievas (2012-…)

Sinopse: Cietumnieku sievu ikdiena

Seriālu var klasificēt kā kriminālu melodrāmu. Tas neizceļas ar izlieto asiņu daudzumu un neizceļas ar neparedzamību. Tam piemīt viena īpatnība – katra sērija tiek veltīta, lai attīstītu tikai vienu personāžu, un šāda pieeja var nepatikt, jo liek piemirst par citiem personāžiem. Tiesa, raksturi veidoti pietiekami grodi, lai tie iespiestos atmiņā. Teicama un saprotama raksturu un sižeta līniju izejas pozīcijas.

raksturi –  4  

sižets – 4  

tēma/stils – 4   

vēstījums – pēc divu sēriju noskatīšanās nav nosakāms

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (27.02.17.):

La La Land: Kalifornijas sapņi (2016)

Izcili niansēts mūzikls gan vizuāli, gan muzikāli. Bagāts ar ironiju, atsaucēm un citātiem no klasiskajiem mūzikliem. Epohālais sākums apzināti spēlējas ar skatītāju priekšstatiem, lai visa mūzikla garumā tiktu nepārtraukti lauzti stereotipi par žanru. Raksturi ir izstrādāti precīzi, un ir interesanti sekot līdzi sižeta attīstībai, jo galveno varoņu motivācijas ir skaidri nolasāmas. Topošas aktrises un džeza mūziķa attiecības mainās pieaugot profesionālajiem panākumiem un liek abiem pieņemt izšķirošus lēmumus. Stāsts ir vienkāršs, bet labi būvēts.

raksturi –  5   

Mančestra pie jūras (2016) (Manchester By The Sea)

Filma uzdod jautājumu – kā dzīvot tālāk pēc traģēdijas, kura maina visu dzīvi? Jo šajā eksistencē ir lietas, kurām nav iespējams tikt pāri. Filmas galvenais varonis ir no sabiedrības norobežojies, un filmas gaitā atklājas iemesls viņa drūmajai dzīves uztverei. Sākotnēji ir mulsinoša lēkāšana laikā, jo nav organiskas pārejas no tagadnes pagātnē, tomēr sižetam attīstoties, tas vairs nesagādā problēmas. Raksturi ir izstrādāti precīzi un kontrastē viens ar otru, uz līdzīgiem notikumiem reaģējot stipri dažādi. Stāstījums dramatiskos pārdzīvojumus īpaši neizceļ, tomēr tie ļoti precīzi trāpa skatītāja uztverē. Vēstījums ir precīzs.

raksturi –  5   

sižets – 5  

tēma/stils – 4,5    

vēstījums – 5    

Tonijs Erdmanis (2016) (Toni Erdmann)

Filmas sākums ir daudzsološs, un varoņi, ar kuriem tiekam iepazīstināti, raisa interesi par to, kas notiks tālāk. Tomēr interese staruji atslābst, jo stāsts attīstās mehāniski. Raksturiem trūkst konkrētību un tie ir mulsinoši savās izpausmēs. Nav saprotami galveno varoņu, tēva un meitas, iemesli būt tādiem, kādi viņi ir, kas ir arī stāsta centrālā tēma. Attīstība abu attiecībās paliek tikai teorētiskā līmenī. neveikla ir kopējā stāsta konstrukcija – stāsts sākas par tēvu, bet turpinās par meitu. Meita, kā vadošais raksturs, stāsta pirmajā daļā parādās diezgan maz, savukārt tēvs, kuram tiek sekots līdzi no sākuma, sāk pazust otrajā daļā. Nav saprotamas arī dažādas tehniskas detaļas, kā piemēram, kur tēvs iegūst naudu savām aktivitātēm, un kā noskaidro, kur satikt savu meitu u.c.

raksturi –  3,5   

Londona (2005) (London)

Stāsts par puisi, kurš grib atgūt savu bijušo meiteni, tomēr iemesls, kādēļ viņam tas ir svarīgi, nav saprotams un gribēšana ir pasīva. Nav dramaturģisku epizožu, jo nav izveidoti konkrēti raksturi, tādēļ filmā trūkst mērķtiecīgu darbību, kuras nepieciešamas, lai skatītājam būtu iespēja aktīvi sekot līdzi sižeta attīstībai. Stāsts ir paredzams, situācijas atkārtojas, nepienesot jaunu informāciju. Vēstījums nav skaidrs.

raksturi –  3   

sižets – 2,5  

tēma/stils – 3    

vēstījums – 2    

25. martā notika pirmā pavasara „Dramaturģijas pamatu īsā kursa” nodarbība.

Kursi notiek jau sesto gadu. Līdzās teorētisko zināšanu apguvei kursa dalībniekiem ir iespēja atraisīt savas radošās spējas.

“Katros kursos mūs gandarī klausītāji, kuri iesākumā pat nav iedomājušies, ka pēdējā nodarbībā viņi ar pārliecību spēs izlasīt citiem priekšā savu patstāvīgo dramaturģisko tekstu, bieži pirmo. Ar varu gan neviens netiek spiests rakstīt, tomēr sanākušie interesenti tradicionāli viens otru burtiski aplipina ar gribu, vēlmi radoši izpausties ,”- stāsta kursa izveidotājs Lauris Gundars.

Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes. Aicināti ne tikai potenciālie topošie lugu un scenāriju autori, bet arī tie, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk. Gaidīti tiek arī tie, kuri piekrīt apgalvojumam, ka dramaturģija ir košs dzīves nospiedums, kas uzrāda mūsu pašu dzīvju likumsakarības.

Kursa praktiskās radošās rakstīšanas nodarbības vada dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.

Kursu klausītāji tiksies reizi nedēļā, sestdienās – pirmo reizi gaišajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Nodarbību dienas – 25. marts; 1., 8., 22., 29. aprīlis; 6., 13., 20. maijs.

Visas dienas no plkst. 12.00 – 15.30.

Vecākiem par 15 gadiem.

NB! Klausītājiem kuri pamata kursu jau izgājuši iepriekš – ir iespēja piedalīties tikai “radošajās” nodarbībās, īstenojot savas dramaturģiskās ieceres!

Mācību maksa – EUR 120.00 (EUR 60.00 mēnesī).

Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: 11@darbnicas.lv

Iepriekšējo kursu klausītāju atsauksmes šeit:

http://www.darbnicas.lv/sakam-liepaja/

http://www.darbnicas.lv/tresais-kurss-beidzies/

http://www.darbnicas.lv/jau-otrais-kurss/

http://www.darbnicas.lv/kurss-beidzies-dzive-sakas/

http://www.darbnicas.lv/pavasara-kurss-razigai-vasarai/

http://www.darbnicas.lv/kartejais-jaunais-sakums/

http://www.darbnicas.lv/tagad-es-busu-tavs-dievs/

„Darbnīcas” atbalsta LR Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālā bibliotēka.