Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (24.04.19.)

SARKANAIS MEŽS (1.-4. sērijas)

Skatītāju atsauksmju birums sociālajos tīklos liecina, ka mūs interesē un mēs gribam skatīties seriālus par Latvijas vēsturi. Kopumā veikums ir ļoti atzīstams, tomēr stāsts ir arī piemērs tam, ka filmai nepietiek tikai ar labiem aktierdarbiem, vizuāli teicamiem kadriem un interesantu ideju. Izšķiroši svarīgi ir galvenie raksturi. Kaut stāsta iesākums izveidots spriegs un saprotams – galvenais varonis Vitolds spiests doties uz okupēto Latviju bīstamā uzdevumā, tālākā stāsta gaitu remdenu padara neskaidrība par uzdevuma jēgu un viņa likmēm. Kolorīti ir meža brāļi, tomēr pat vairāk iecentrēto personāžu raksturi nav atklāti – ideja, ka jācīnās par dzimteni, pret okupantiem, ir aizsegusi konkrētos cilvēkus, kuriem līdzpārdzīvot. Tas pats attiecināms uz nodevējiem un okupantu raksturiem. Mulsina Vitolda un viņa līgavas Veltas attiecību neskaidrība, kas padara viņas upurēšanos formālu. Nav dramaturģiski izmantota šķemba galvenā varoņa Vitolda galvā – tā neizmaina rakstura uzvedību, neļauj mums par to pārdzīvot, radot spriedzes pilnas situācijas (teicams šādas fiziskas nepilnības izmantošanas piemērs seriāls Svešais starp savējiem/Homeland, kur CIP aģentei, ir nopietni bipolārie traucējumi, kuri šķiet nesavienojami ar viņas darbu). Pagaidām sižets prevalē pār raksturiem, kas potenciāli ne vienmēr spēj noturēt skatītāja uzmanību.

raksturi -  2.5  

sižets – 2.5  

tēma/stils – 3.5   

vēstījums – no pirmajām sērijām nav nosakāms

BLAKUS

Stāsts par Latvijas mileniāļu paaudzi – teicama iecere un tēma. Filmas asprātīgie dialogi neļauj pagurt no sižeta, kuru uz priekšu virza nevis reālas izmaiņas galveno varoņu dzīvē, bet gan autoru iecerētā mehāniskā struktūra. Tā pati par sevi ir daudzsološa – galvenie varoņi trīs gadus pēc kārtas svin Jāņus, tomēr viņu pašu dzīvēs trīs gadu pieredze jeb izmaiņas viņu attiecībās redzamas visai maz. Esošajā visai mehāniskajā shēmā autori nav izšķīrušies par galveno – kaut stāsts itin kā ir par dzīves izvēlēm, tiek uzturētas nepārliecinošas varoņu privātās attiecības, to saite ir formāla. Konstrukcijas vārdā arī konfliktsituācijas filmā tiek visai ātri un neticami viegli nogludinātas. Piemēram, situācija, kurā galvenie varoņi nodarbojas ar seksu un puisim tā laikā piezvana bijusī (?) sieva, un viņš dod priekšroku sarunai ar to, tiek nogludināta ar vienu joku, kam nav nekādu seku. Turklāt arī filmas vēstījums – par dzīvi, kas pilna ar izvēlēm, kuras izdarīt ir sasodīti grūti – galvenokārt nolasāms no varoņu beigu dialoga pludmalē, tomēr daudz saistošāk būtu to piedzīvot līdz ar varoņiem visas filmas stāstījuma laikā. Galveno personāžu vienaudži noteikti stāstā iepludina savas aktuālās problēmas, tomēr filma varētu būt daudz plašākas auditorijas guvums, rēķinoties, ka skatītājs seko cilvēkam, ne tēmām un idejām.

raksturi -  2.5  

sižets – 2.5  

tēma/stils – 4   

vēstījums – 3  

1906

Iespējams viena no spilgtākajām nācijas izvēlēm tās vēsturē ievietota kādā krimināla rakstura epizodē, kuras izvēle, nozīme un jēga no filmas nav nojaušama. Autori nav parūpējušies ne par notikumu konteksta izpratni, kāda mūsdienās ir ļoti šauram skatītāju lokam, bet personāži darbojas tipāžu līmenī – nevienam no viņiem neatklājas konkrēta autoru uzspiestās rīcības motivācija. Nezinot raksturu dzīves mērķus, nespējam apjaust notiekošā nozīmi. Īpaši neskaidra ir nosacītās “mīlas līnijas” nepieciešamība stāstījumā – šķiet, tā izveidota vien tāpēc, lai radītu pamatu paironizēt par apmākslas gaisotni, kas tomēr vēsturiski ir bijusi pamats spilgtam nācijas kultūras mantojumam. Šī līnija vēl vairāk izpludina, devalvē revolucionāro notikumu nozīmi, kas pēc autoru ieceres, šķiet, bijusi stāsta tapšanas iemesls. Filmas vēstījums no pašas filmas nenosakāms.
raksturi -  1  

sižets – 2.5  

tēma/stils – 2.5   

vēstījums – nav nosakāms

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (01.03.19.)

Mežonīgā sirds

Crazy Heart

Filmas sākums ir interesants un daudzsološs – atraktīvās dzīves situācijās redzam pusmūža kantrīmūziķi – alkoholiķi slavas norietā. (Džefs Bridžess savulaik par šo lomu saņēmis arī Oskaru). Tomēr tieši tad, kad vajadzētu sākties filmas aizraujošākajiem momentiem – mūziķis satiek savu mūzu un mīlestību, kādu vietējā laikraksta žurnālisti, notikumi risinās visai paredzami un pārāk remdeni. Sastopoties ar pirmajām grūtībām, mūza mūziķi pamet. Acīmredzami scenārijā nav pietiekami iestrādāts viņas sapnis un iemesli, kāpēc viņai būtu vērts vai gribētos palikt kopā.

raksturi -  1.5  

sižets – 2  

tēma/stils – 2.5   

vēstījums – 2  

Laimīgais Lācars

Happy as Lazzaro

Savdabīga filma, kas piesaista ar savu eksperimentālo dabu un fantastisko stāstu. Krāšņi, dzīvīgi un asprātīgi ir attēlota Itālijas lauku dzīve. Tomēr, šķiet, vislielākā filmas un stāsta problēma ir tā, ka filmas varonis 100 % labais un izpalīdzīgais Lācars neko no dzīves un notikumiem nemācās, paliek tikpat naivs kā filmas sākumā. Līdz ar izmaiņu neesamību arī sekot līdzi galvenajam varonim paliek neinteresanti, jo mēs jau visās situācijās varam paredzēt, kā viņš rīkosies.

raksturi -  bez vērtējuma

sižets – 3.5  

tēma/stils – 4   

vēstījums – 4 

Roma

Rome

Filmas veidotāji uzskatāmi vēlas parādīt un vienlaicīgi arī paust kritisku attieksmi pret to, ka dzīvojam vīriešu iekārtotā pasaulē, kurā sievietēm izdzīvot bieži vien ir grūti. It īpaši, kad viņas vienas tiek atstātas kā atbildīgās par bērniem, bet vīrietis dodas citas, labākas dzīves meklējumos. Daudzpusībai, iespējams, filmas veidotāji varēja parādīt arī kādu citu dzīves un attiecību modeli, kur ģimenē abi vecāki uzņemas atbildību. Turklāt arī varoņu raksturi varētu būt izvērstāki: tagad daudzi atstāti tipāžu līmenī, lai izteikti un viennozīmīgi parādītu autora kritisko attieksmi pret vīriešu bezatbildību, šajā filmā to absolutizējot.

raksturi -  3.5  

sižets – 4  

tēma/stils – 4   

vēstījums – 4  

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

21. martā Rakstnieku savienībā sāksies pavasara „Dramaturģijas pamatu īsais kurss”.

21. martā notiks pirmā pavasara „Dramaturģijas pamatu īsā kursa” nodarbība.

Līdzās teorētisko zināšanu apguvei kursa dalībniekiem ir iespēja atraisīt savas radošās spējas.

Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes. Aicināti ne tikai potenciālie topošie lugu un scenāriju autori, bet arī tie, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk. Gaidīti tiek arī tie, kuri piekrīt apgalvojumam, ka dramaturģija ir košs dzīves nospiedums, kas uzrāda mūsu pašu dzīvju likumsakarības.

Kursa radošās rakstīšanas nodarbības vadīs jaunie, bet jau atzītie dramaturgi Justīne Kļava un Klāvs Knuts Sukurs. Pārrunas par lugu tekstiem un filmām Laura Gundara pārziņā.

“Man noteikti tā bija nenovērtējama pieredze. Visas šīs 8 nedēļas apgrieza manu pasauli kājām gaisā, daudz lika domāt, salīdzināt un pat sapņot par sava dramatiskā darba vadošo raksturu.”- tāds ir iepriekšējo kursu klausītājas Diānas secinājums.

Kursa klausītāji tiksies reizi nedēļā, ceturtdienās Rakstnieku savienības telpās A. Čaka ielā  37-1.

Kurss sākas 21. martā plkst. 18.00.

Nodarbību dienas – 21., 28. marts; 4., 11,. 18., 25. aprīlis; 2., 9. maijs

Visas dienas no plkst. 18.00 – 21.30.

Vecākiem par 15 gadiem.

Mācību maksa – EUR 120.00 (EUR 60.00 mēnesī).

Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: 11@darbnicas.lv

Iepriekšējo kursu klausītāju atsauksmes šeit:

http://www.darbnicas.lv/sakam-liepaja/

http://www.darbnicas.lv/tresais-kurss-beidzies/

http://www.darbnicas.lv/jau-otrais-kurss/

http://www.darbnicas.lv/kurss-beidzies-dzive-sakas/

http://www.darbnicas.lv/pavasara-kurss-razigai-vasarai/

http://www.darbnicas.lv/kartejais-jaunais-sakums/

http://www.darbnicas.lv/tagad-es-busu-tavs-dievs/

Kursus rīko biedrība „Darbnīcas”, atbalsta LR Kultūras ministrija un Latvijas Rakstnieku savienība.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (27.12.18.)

Vasara/Leto
Filmas komandai izdevies uzburt unikālu pasauli – sapludinot padomju laika kultūrai, sadzīvei un komunistiskajai iekārtai raksturīgos elementus ar Rietumu vēsmām, pēc kurām padomju alternatīvākie jaunieši tik ļoti alka – kopējot tās mūzikā, apģērbā, izturēšanās veidā u.c. Tomēr izrādījās, ka izteiksmīgāka un saistošāka par visām Rietumu (mūzikas) kopijām ir pašu oriģinālbalss – Viktors Cojs. Lai gan filmas sižeta centrā ir ārkārtīgi bieži izmantotais mīlas trijstūris, tas izspēlēts niansēti, neparasti un svaigi, atklājot filmas galveno vēstījumu – radošs cilvēks, personība ir pasaules galvenā vērtība jebkurā laikā un vietā. Izcili filmā ievīta mūzikas klipu stilistika, kas ir viens no spēcīgākajiem pasaules uztveres ilustrācijas un visas filmas atmosfēras elementiem.
raksturi -  4,5  

sižets – 5  

tēma/stils – 5   

vēstījums – 5  

Zvaigzne ir dzimusi/A Star Is Born
Filmas panākumu atslēgas ir popmūzikas zvaigzne Lēdija Gāga un slavenais aktieris Bredlijs Kūpers, diemžēl pašai filmai izteikti pietrūkst citu aizraujošu un orģinālu elementu. Piemēram, interesantu, pilnīgu raksturu, sižeta un spraigu konfliktu abu galveno varoņu starpā. Tiklīdz sarežģījumi rodas – tā žigli vien un viegli tiek nogludināti. Alkoholisma mocītais Bredlija Kūpera atveidotais varonis ir tik korekts, ka līdz sirds dziļumiem vienmēr jūtas vainīgs par visām mīļotajām nodarītajām pārestībām, jo tas ir pareizi, nevis rakstura motivēti. Savukārt viņa mīļotā vienmēr ir piedodoša un saprotoša, jo viņai ir pilnīgi skaidrs, ka nav vainīgs viņas vīrs, bet alkohola atkarība – slimība. Raksturi palikuši tipāžu līmenī.
raksturi -  1,5  

sižets – 1,5  

tēma/stils – 1   

vēstījums – 1  

Aukstais karš
Filma gleznaini un vizuāli skaisti izved ceļojumā cauri vairākām padomju un Eiropas valstīm. Stāsts par pāri, ko šķir 20. gadsimtā valdošās krasi atšķirīgās valsts iekārtas, varētu izvērsties gana aizraujošs, aizkustinošs un spraigs. Tomēr filmā tas nešķiet organisks – it īpaši tamdēļ, ka galvenajam varonim – mūziķim – pietrūkst motivācijas un sapņu, kas virzītu viņa rīcību. Konflikti galveno varoņu starpā šķiet visai mākslīgi un vairāk izskatās pēc nepamatotām kaprīzēm. Filmā skaidri jūtama filmas veidotāju vēlme stāstu un varoņus, šoreiz visai mehāniski, vest noteiktā virzienā, kas pakārtots idejai par autoritāras valsts režīma pilsoņu bezizeju – tam pakārtotais sižets dažbrīd tādēļ neloģisks, ticams vairāk ar prātu.

raksturi -  2,5  

sižets – 2,5  

tēma/stils – 3   

vēstījums – 1,5  

Ar putām uz lūpām.

Filmas pamatā stāsts, kurā tās galveno varoni saēd greizsirdība – tās vizuālais tēls iekodēts viņa paša audzinātajos suņos. Kaut ieceres realizācija ir ļoti profesionāla, scenārijs pakārtots efektīgajai suņu un to saimnieku sadzīvei, neradot pārliecinošu stāstījumu. Īpaši mulsinošs ir uzstādījums, kurā galvenajam varonim ir reāls pamats turēt savu sievu aizdomās, kas noārda ieceri par greizsirdību, kura sagrauj cilvēku, ja ir nepamatota – tādējādi vēstījums kļūst neskaidrs. Šī iemesla dēļ arī raksturi paliek tipāžu līmenī, tos nespēj atdzīvināt pat  teicama aktieru spēle – cilvēki bez sapņiem nerada līdzpārdzīvojumu. Nikni suņi ne tik.

raksturi -  2  

sižets – 2  

tēma/stils – 4   

vēstījums – 1  

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

NOSLĒDZIES KONKURSS

Noslēdzies dramaturģijas veicināšanas biedrības DARBNĪCAS un starptautiskās profesionālo bērnu un jauniešu teātru apvienības ASSITEJ Latvijas nodaļas izsludinātais bērnu auditorijai paredzētās dramaturģijas konkurss SĪPOLS 2018. Tajā tika iesūtīti 7 autoru 14 lugu teksti.

Konkursa mērķis bija radīt dramaturģisku materiālu teātra izrādēm 2 – 5 gadus veciem skatītājiem. Iesūtītās lugas gan tikai daļēji atbilda šim uzstādījumam – 4 teksti bija skolas vecuma  bērniem.

“Diemžēl ne visas lugas atbilda uzstādītajam vecuma ierobežojumam, – komentē žūrijas locekle, Latvijas ASSITEJ nodaļas priekšsēde Lilija Lipora, – Līdzīga paviršība vērojama faktā, ka autori raksta bērniem “vispār”, kas padara tekstus bālus, tipizētus.”

“Latvijas autori orientējas uz itin kā stabilo tā saucamo “bērnu lugu” pieprasījumu, kāds manāms mūsu valsts teātru apritē, – vērtē žūrijas loceklis, dramaturgs Lauris Gundars, – Jāatzīst gan, ka pasaules bērnu teātru kontekstā tā ir vakardiena, pat aizvakardiena: vārāmies paši savā sulā. Alkām sagaidīt īstus stāstus par īstiem mazajiem cilvēkiem, kas domāti tikpat īstiem mazajiem cilvēkiem par viņu raibo, ne vienmēr jautro un pacilājošo dzīvi un problēmām, saskaroties ar lielo pasauli, tomēr tādu bija maz.”

Konkursa galvenā balva – brauciens uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bērnu un jauniešu teātra festivālu Kristiansandā (Norvēģijā) 2019. gada septembrī, kur noritēs dramaturģijas seminārs-darbnīca, tika piešķirts ANNAI BELKOVSKAI par lugu “PRINČA VIZĪTE”. Tā autorei būs ne vien iespēja uzlabot savu tekstu, bet arī laist to apritē arī ārpus Latvijas.