29. oktobrī Liepājā sāksies rudens „Dramaturģijas pamatu īsais kurss”

Dramaturģijas pamatu intensīvie kursi pulcē klausītājus jau piecus gadus. Šī pieredze to rīkotājiem ne tikai ik reizi ļauj pilnveidot apmācības, bet šoruden arī īstenot senāku ieceri – doties ārpus Rīgas.

„Katrā kursu izsludināšanas reizē saņemam pieteikumus no ļaudīm, kas labprāt piedalītos, ja vien darba dienu vakaros nebūtu jādodas uz Rīgu,” stāsta kursu pasniedzējs Lauris Gundars. „Tā kā viens no mūsu mērķiem ir jaunu talantu atrašana, tad pirmo reizi dodamies savdabīgā ekspedīcijā, šoreiz uz Liepāju. Tas gan nenozīmē, ka sagaidām tikai liepājnieku interesi – Kurzeme ir liela. Turklāt tiksimies visiem ērtā laikā – sestdienās.”

Līdzās teorētisko zināšanu apguvei kursu klausītāji analizēs jau esošus dramaturģijas tekstus, izrādes un filmas, bet praktiskās radošās rakstīšanas nodarbības vadīs liepājniece, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce. Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no zināšanu pielietojuma mērķa, arī tiem, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk. Gaidīti tie, kuri piekrīt apgalvojumam, ka dramaturģija ir košs dzīves nospiedums, kas uzrāda mūsu pašu dzīvju likumsakarības.

„Labi, ka brīdī, kad tev pašam rodas nojautas, ierodas kāds, kas tās padara apzinātas. Kursu iespaidā manas lugas bura nupat jau sāk iegūt krāsas. Vēl jau tiešām tas ir tik tikko, bet esmu apaugļota. Tagad jāiznēsā.” – tā kursu nozīmi raksturo pavasara sesijas dalībniece Gunta.

Kursu klausītāji tiksies divus mēnešus reizi nedēļā Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes telpās Kūrmājas prospektā 13.  Pirmā nodarbība notiks 29. oktobrī plkst. 12.00. Kursu pasniedzēji – Lauris Gundars un Rasa Bugavičute-Pēce.

Nodarbību dienas – 29. oktobris; 5., 12., 19., 26. novembris; 3., 10, 17. decembris(visas sestdienas).

Visas dienas no plkst. 12.00 – 15.30.

Vecākiem par 15 gadiem.

Mācību maksa – EUR 100.00 (EUR 50.00 mēnesī).

Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: 11@darbnicas.lv

Iepriekšējo kursu klausītāju atsauksmes šeit:

http://www.darbnicas.lv/tresais-kurss-beidzies/

http://www.darbnicas.lv/jau-otrais-kurss/

http://www.darbnicas.lv/kurss-beidzies-dzive-sakas/

http://www.darbnicas.lv/pavasara-kurss-razigai-vasarai/

http://www.darbnicas.lv/kartejais-jaunais-sakums/

http://www.darbnicas.lv/tagad-es-busu-tavs-dievs/

http://www.darbnicas.lv/pavasaris/

„Darbnīcas” atbalsta Liepājas universitāte, LR Kultūras ministrija un VKKF.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (07.09.16.):

The Night of

Seriāla temps ir neierasti lēns kriminālās drāmas žanram, tādejādi uzsverot vēlmi iedziļināties raksturos. Tomēr tas izdodas vien daļēji. Kaut paši raksturi ir  apjomīgi izstrādāti, tiem dažbrīd nav kur izvērsties. Īpaši tas sakāms par vadošo raksturu – jauno pakistāniešu puisi: tā pasivitāte neveicina interesi par viņu. Nav skaidrs viņa sapnis, dzīves tiecība. Tāpat nav līdz galam skaidrs, vai vadošais raksturs nav advokāts, kas akcentēts no mārketinga puses (zvaigzne!).  Materiāls teicami akcentē stereotipus par minoritātēm, kurus uztur dzīvus paši minoritāšu pārstāvji.

raksturi –  3,5    

sižets – 4  

vēstījums – nav nosakāms no vienas sērijas

tēma/stils – 4,5    

The Sting

Piedzīvojumu filma, kur skatītāji, kas gaida kādu vispārcilvēcisku vēstījumu, var būt vīlušies. Tipisks izklaides produkts, kas izstrādāts pēc visiem šī žanra noteikumiem. Raksturi veiodti godprātīgi, tomēr gandrīz visas to aktivitātes tiek pakārtotas sižetam, ne pašu sapņa nepieciešamībai. Tādejādi gan zaudē arī sižets – situācija vairāk atrisinās kā veiksmīga apstākļu sakritība.

sturi –  4    

sižets – 4,5  

vēstījums – 3  

tēma/stils – 4    

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (03.08.16.):

Three Colours. Blue.

Vizuāli un muzikāli izcili niansēta filma. Tajā ir nozīmīga loma gan zilajai krāsai, gan mūzikai un stāstam. Skatītāji izdzīvo kopā ar galveno varoni sēras par viņas autokatastrofā bojā gājušo ģimeni. Interesants ir galvenās varones raksturs – viņa ir intraverta un tajā pašā laikā ļoti tieša: perfekts raksturs. Galvenā varone racionāli nolēmusi atvieglot sēras, šķiroties no visa, kas atgādina par bojā gājušo ģimeni. Taču no mūzikas viņa nevar tikt vaļā. Tā pamazām kļūst arī par viņas galveno terapiju. Būtiski, ka šajā filmā mūzika nav tikai fona mūzika. Mēs dzirdam varones “iekšējo” mūziku – to, ko dzird varone savās domās – sekojam līdzi, kā viņa iekšēji komponē skaņdarbus.

raksturi –  4,5    

sižets – 4,5  

vēstījums – 5  

tēma/stils – 5    

Schindler’s List

Filma ir režisora Stīvena Spīlberga tradicionāli precīzi aprēķināts kino darbs – tam jāsasniedz konkrēti mērķi, konkrēta, iespējami liela auditorija. Tas izdodas. Ebreju holokausta tēma – vēsturiski nozīmīga. Stāsts interesants un heroisks – rūpnieks, kurš sākotnēji orientējas tikai uz peļņu, beigās kļūst par nesavtīgu ebreju glābēju. Tomēr trīs stundas garā filma var šķist par vienveidīgu tieši galveno varoņu dēļ. Apsviedīgajam rūpniekam, labajam varonim Šindleram viss veicas, visus viņš māk pārliecināt un aizrunāt bez īpašām grūtībām. Raksturs nedaudz plakātisks.Pārāk plakans ir arī nacista Āmona tēls – viņš ir ļaunuma mašīna bez cilvēcīgām rakstura pazīmēm. Tomēr skaidrība ir panākta perfekta – ļaunos ar labajiem tēliem filmā neviens nesajauks, tomēr prasīgākiem skatītājiem pārāk maz vietas atstāts pārdomām, kādu jaunu aspektu atklājumiem.

raksturi –  3,5    

sižets – 3,5  

vēstījums – 5  

tēma/stils – 4,5    

Edie the Eagle

Jauks stāsts par naivu puisi bez īpašām fiziskām dotībām, kurš tomēr īsteno savu sapni nokļūt Olimpiskajās spēlēs. Vēstījums ir skaidrs – galvenais nav sacensībās uzvarēt, bet izbaudīt procesu un piedalīties. Tomēr neizstrādāto raksturu un sižeta pliekanības, iepriekšparedzamības dēļ filma pieaugušo auditorijai ir ar mazuma piegaršu: pusaudžiem tā der kā uzlieta. Galvenajam varonim Edijam viss sanāk viegli, bez īpašiem sarežģījumiem, par finansiālo pusi parūpējas māmiņa utt. Treneris samāca visu pārējo. Edija neveiksmes ir ārēji kritieni, nevis iekšēji.

raksturi –  3    

sižets – 3  

vēstījums – 3,5  

tēma/stils – 3    

Cheap Thrills

Filma ir ideoloģiska. Visi varoņi un sižets mehāniski konstruēti tā, lai parādītu, cik drausmīgi izskatās cilvēka dzīve kapitālisma apstākļos – cilvēks naudas dēļ ir gatavs pārvērsties par zvēru. Tomēr – tā kā nav padomāts par varoņu motivāciju, ir visai grūti noticēt, ka cilvēks, kurš atlaists no darba, pirmkārt,  nevis meklē citu darbu, bet ir gatavs kādu nošaut, lai tiktu pie finansēm. Turklāt šādam uzstādījumam nav nepieciešamas nekādas likmes – viss pašsaprotams, kas stāsta potenciālo jaudu devalvē līdz mehāniskām darbībām, nemotivētu rīcību. Viss pakļauts autoru diktātam.

raksturi –  2,5    

sižets – 2,5  

vēstījums – 2,5  

tēma/stils – 2,5    

INTERPLAY EUROPE 2016

Martā „Darbnīcas” izsludināja teātra tekstu konkursu „Sīpols” – tika gaidīti teksti, kas domāti bērnu un jauniešu auditorijai, turklāt darbība noris mūsdienās. Konkursa divas galvenās balvas bija iespēja pilnveidot savu lugu jauno dramaturgu darbnīcā INTERPLAY EUROPE 2016.

“Darbnīcas” saņēma 14 tekstus, no kuriem žūrija izvēlējās divus – Sandijas Kalniņas “Tas neveiklais brīdis…” un Oskara Polmaņa “Dzimšanas diena”. Abi autori jūnijā kopā ar Latvijas dramaturģijas pasniedzējiem – Rasu Bugavičuti-Pēci un Lauri Gundaru, devās uz INTERPLAY EUROPE, kas šogad norisinājās Zviedrijā.

Latvija ir jauno dramaturgu apvienības INTERPLAY EUROPE biedrs kopš 2000. gada, kad pirmā Latvijas dramaturģijas studentu delegācija – Inga Ābele, Ivo Briedis, Margarita Perveņecka, piedalījās šādā festivālā Varšavā.  2006. gadā Latvija piedalījās Lihtenšteinā organizētā pasākumā, 2007. gadā INTERPLAY EUROPE notika – Nīderlandē, 2011. gadā – Turcijā, 2012. gadā – Spānijā, 2014. gadā Austrijā. Uz šiem festivāliem-darbnīcām braukuši jaunie un topošie dramaturgi – Jānis Balodis, Aiva Birbele, Inga Liepa, Elvijs Čakāns, Elīza Šternberga, Rasa Bugavičute, Edgars Niklasons, Justīne Kļava.

Jauno dramaturgu darbnīca INTERPLAY pulcē autorus un pasniedzējus no vairāk kā divdesmit dažādām valstīm. Līdzās Latvijas pārstāvjiem Zviedrijā bija sabraukuši studenti un pasniedzēji no Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Polijas, Francijas, Turcijas, Serbijas, Austrijas, Dānijas, Nīderlandes, Bulgārijas, Islandes. Šai reizē īpašs uzsvars tika likts uz bērnu un jaunatnes teātri, kas īpaši aktuāli arī Latvijai. Kopainas analīze uzrādīja, ka visā Eiropā trūkst lugu tekstu bērnu un jauniešu auditorijai. Lielākoties teātri pasūta labi zināmu literāru darbu dramatizējumus, trūkst jaunu darbu par aktuālu tematiku. Tieši tādēļ INTERPLAY EUROPE 2016 bija veltīts oriģinālu lugu tekstu meklēšanai, paverot ceļu jaunām, neparastām idejām, veicinot dažādu valstu un autoru sadarbību.

Līdzās semināriem un lekcijām par bērnu un teātru stāvokli Eiropā, norisinājās intensīvs grupu darbs, kuros 35 tekstu autoriem bija iespēja iepazīties ar kolēģu rakstīto, prezentēt savus darbus, kā arī saņemt to analīzi un ieteikumus tālākai pilnveidei.

Sandija Kalniņa:

Šādā seminārā piedalījos pirmo reizi, kādēļ šis notikums bija it sevišķi vērtīgs, aizkustinošs un iedvesmojošs. It sevišķi vērtīgi bija nokļūt tādā vietā un laikā, kur visu iesaistīto personu satikšanās brīdī, laiks apstājās. Lai runātu par to,  kādi mēs esam paši sev un citiem, par ko mēs vēlamies rakstīt – kas sāp, kas priecē.

Ik dienas dramaturģijas darbnīcās mani pārņēma nostalģiska sajūta,ka atgriežos studiju laikos, kad sēdējām aplī, runājām par cits cita tekstiem  un  tos analizējām. Šoreiz atšķirība tā, ka tā bija cita zeme, jākomunicē angļu valodā un pasniedzēji bija no Turcijas, Igaunijas un Serbijas. Lai arī mūsu pasaules izjūtas dažkārt atšķīrās, uz profesijas bāzes spējām vienoties par veiksmēm un vēl darāmo, pilnveidojamo.

Šādas pieredzes apmaiņa ir galēji nepieciešama, lai autors neieslīgtu profesionālā pašapmierinātībā, bet turpinātu meklēt jaunas idejas, oriģinālas pieejas savu tekstu rakstīšanā, kā arī paplašinātu savus personīgos kontaktus, un censtos realizēties ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tā ir realitāte.

Oskars Polmanis:

Manā darba grupā bija pārstāves no Somijas, Polijas, Turcijas un Vācijas. Pārrunātas lugas bija struktūras un satura ziņā pilnīgi atšķirīgas, kas radīja lielisku iespēju iepazīties ar nezināmiem žanriem un paņēmieniem, kas ir aktuāli konkrētajā valstī.

Personīgi man visinteresantākā šķita Turcijas pārstāves Iremas Aidinas (Irem Aydin) luga “Portrait of an Ordinary Dinner“, kas vēstīja par tipiskām eiropiešu bailēm un stereotipiem par ieceļotājiem no Turcijas un tieši Stambulas. Paniskas bailes un maldi bija ietērpti londoniešu drānās, šo stāstu padarot maksimāli komisku un tik saprotamu. Luga beidzās ar eiropiešu vērsto vardarbību pret viesi no Stambulas, parādot, ka vardarbība nav tikai vienas nācijas problēma. Tēma ir ļoti aktuāla arī Latvijā.

Vērtīgākās atziņas, kas tika gūtas no darba šajā grupā, ir pārliecība, ka izteiksmes līdzekļi, lai nodotu ziņojumu, var būt maksimāli dažādi, tiem nav jābūt klasiskiem, tie var būt neierasti, atceroties par galveno mērķi, aizraut skatītāju. Pasniedzēji aicināja būt drosmīgiem stāsta veidošanā. Interesanti, ka Austrijas pasniedzējs uzskatīja, ka teksta autoram ir jāatļauj aktieriem pašiem radīt tēlu un tekstus, neiedot priekšā pilnīgi gatavu saturu un varoņu raksturojumu, savukārt pasniedzēja no Zviedrijas tieši uzsvēra, ka ir svarīgi iedot precīzu materiālu aktieru darbam. Risinājums ir vidusceļš, vai piemērošanās konkrētu valstu skatītājiem. Kopīgi grupā nonācām pie secinājuma, ka autoram ir būtiski ievērot konkrētas valsts teātra skatītāju paradumus un klasiskās vērtības, pie kurām tie ir pieraduši, tomēr atceroties, ka dramaturģijā ikvienam ir tiesības izraut skatītāju no komforta zonas, ja ziņojuma nodošanas mērķim tas ir vajadzīgs.

Interesanta diskusija izvērtās par tabu un sterotipu izmantošanu dramaturģijā. Tieši Turcijas pārstāve norādīja, ka viņu valstī ir ļoti daudz tēmu, par kurām uz skatuves nav ļauts runāt, tādēļ Turcijā teātris ir vairāk klasisks, kas savukārt liedz uz skatuves izrauties autoriem ar mūsdienīgāku skatījumu uz procesiem. Līdzīgi aizspriedumi tematos kā Latvijā ir arī Polijā. Gan pie mums, gan Polijā ir sarežģīti runāt par tēmām, kas skar viendzimuma partnerattiecības un nacionālos jautājumus. Savukārt Zviedrijas, Austrijas un Nīderlandes pārstāvji nespēja nosaukt tematu, par kuru būtu liegts runāt uz skatuves, minot šo valstu atvērtību tēmu dažādībai.

Sarunas par un ap dramaturģiju, man, kā cilvēkam, kas ikdienā nestrādā teātra vidē, bija milzīga enerģijas un informācijas gūzma, kas prasīs vēl laiku, lai šīs iegūtās un jaunās zināšanas liktu lietā. Tomēr prieks par doto darba sparu. Komplimentus par radīto darbu Latvijā nemaz nav tik viegli iegūt, līdz ar to šī pieredze no “Interplay Europe 2016″ būs pamudinājums rakstīt vēl, drosmīgāk un noteikti izaicinošāk.

Braucienu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (08.06.16.):

Cloverfield Lane

Intriģējoša filmas pamatsituācija – ārkārtas brīdī varmāka var brīvi realizēt savu vēlmi ieslodzīt savā mājā citus, pat zināmā mērā patiešām rūpējoties par upuru veselību un dzīvību. Tomēr filmas varoņiem trūkst detalizētu raksturu, līdz ar to filmas dinamika tiek uzturēta ar mehāniskiem līdzekļiem (biedēšanu, citplanētiešiem), kas pamazām sāk skatītāju nogurdināt. Tādejādi spilgti pieteiktais psiholoģiskais trilleris izčākst visai blāvā stāstā, kas pat nebiedē. Stāstam trūkst jebkāda sūtījuma.

raksturi –  2,5    

sižets – 2,5  

vēstījums – nav nosakāms

tēma/stils – 3    

Auni

Vizuāli un stilistiski ļoti gleznaina un baudāma filma, kādēļ dažkārt gribas nemanīt filmas dramaturģiskās nepilnības. Interesanta ir potenciālā konfliktsituācija – brāļi, aitu audzētāji, kas dzīvo viens otram blakus mājās, nesarunājas jau 40 gadus. Tomēr filmā netop skaidrs konflikta cēlonis, kā arī katra varoņa individuālais sapnis – ko viņi vēlas sasniegt. Kāpēc katram no viņiem ir tik svarīgi nosargāt sava ciemata aitu sugu? Zinot to, skatītāji vairāk dzīvotu līdzi visām  varoņu/aitu nedienām, nepriecājoties tikai par estētiku. Nozagts potenciāli jaudīgs līdzpārdzīvojums.

raksturi –  3    

sižets – 3,5  

vēstījums – 3  

tēma/stils – 3   

Saula dēls
Ieslodzītais nacistu nāves nometnē uzliek sev cilvēcīgi saprotamu uzdevumu – apglabāt kādu gāzes kamerā nosmacētu puisēnu. Tomēr filmas veidotāji a priori pieņēmuši, ka mums jāzina, cik nozīmīgs ir rabīns ēbreju bērēs, kuras vadošais raksturs tik neatlaidīgi vēlas sarīkot. Lielākās pūles viņš velta tieši rabīna atrašanai. tomēr daudz spraigāks, aizraujošāks sižets veidotos, ja raksturs censtos pats kļūt rabīns un izmisīgi meklētu piemērotu vietu, kur puisēnu pienācīgi apglabāt. Tas liktu ne tikai šausmināties, bet arī līdzpārdzīvot.

raksturi –  3,5    

sižets – 2,5  

vēstījums – 3,5  

tēma/stils – 4