Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (07.02.2020.)

Laulības stāsts (Marriage Story)
Stāsts par kādu pāri, laulībai jūkot. Filma pretnostata šķiršanās lietu formālo, juridisko pusi un spēju nezaudēt kopā dzīvošanas vērtības. īpaši spilgti tas izdodas ASV tiesu vidē, kur juristi ne tikai par saviem pakalpojumiem pieprasa astronomiskas summas, bet arī gatavi tiesā iet līdz galam, bez liekas aizdomāšanās pārkāpjot ētikas un morāles normas. Cilvēcīgums paliek tikai paša konkrētā pāra ziņā, un to nav viegli saglabāt pat tādam pārim, kas salīdzinoši saprātīgi spēj savā starpā sarunāties. Aktuāls stāsts, kuram tomēr iztrūkst būtiska – skaidras
šķiršanas motivācijas, komponente. Iespējams, būtu jāakcentē dzimumu līdztiesības tēma, kas palīdzētu saprast, kāpēc galvenā varone tik uzstājīgi tiesā neatkāpjas no savām prasībām pret bijušo vīru. Šis trūkums padara nevērtīgākus citādi izcilos aktieru darbus.

Teksts (Tекст)

Skaudrs, reālos notikumos balstīts stāsts – jauns cilvēks tiek iesēdināts cietumā uz 7 gadiem uz safabricētas lietas pamata. Iznākot brīvībā, viņu gan sagaida vēl skarbāka pasaule, kurā viņš negaidīti sāk dzīvot sava vajātāja dzīvi. Sekojot rakstura loģikai, vienkāršs stāsts organiski tiek pārvērsts līdzpārdzīvojuma vērtā trillerī, kura vēstījums ir nepārprotams – pret valsts barotu netaisnību, indivīds ir pilnīgi neaizsargāts. Tomēr tas dažbrīd ir tik tiešs, Krievijas reālijās balstīts, ka autori piemirst sekot notikumu loģikai – visai tipiska aina valstīs, kur tieša runa nav ieteicama.

Bāka (The Lighthouse)
Filmas centrā divi no apkārtējās pasaules nošķirti bākas uzraugi, kuri palēnām sāk zaudēt veselo saprātu. Filma pārsteidz ar vizuāli krāšņiem kadriem, klaustrofobisku atmosfēru un lieliskiem aktierdarbiem. Simbolu un atsauču medniekiem filmā būs ko šķetināt un meklēt. Tomēr tie, kuri vēlas sekot stāstam, līdzpārdzīvot kādam no personāžiem, būs vīlušies – filmā ir diezgan maz reālistisku momentu un trūkst skaidri saprotamu motivāciju varoņu rīcībām.

Image

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (03.01.2020.)

Dvēseļu putenis

Būtisks Latvijas kino attīstības solis arī dramaturģijā – autori ir rūpējušies par stāstījuma pamata elementu klātesamību un izmantojuši to sava vēstījuma iespējami efektīvākai nodošanai skatītājam. Labi izstrādāti raksturi, īpaši galvenie, dažkārt pat labāk izstrādāts raksturs par attiecīga aktiera spēli. Teicams sākuma situācijas uzstādījums, kas saprotams ikvienam, acumirklī atklājot vadošos raksturus. Vienīgais vispārīgais pārmetums attiecināms uz ļoti vāji izstrādātu vēsturisko norišu informatīvo fonu: pavisam nedaudz ik brīdi trūkst, lai skaidrotu raksturu atrašanos dažādos režīmos un vietās, kas ir viens no būtiskākajiem tēmas pavedieniem. Šīs informācijas iztrūkums liek skatītājam pagurt no kara ainām, lai cik labi tās nebūtu uzfilmētas. Autoru ieplānotais tiek īstenots teicami, kas arī ir bijis viņu galvenais uzdevums – vēstījums caur
līdzpārdzīvojumu.

Ej un skaties/Иди и смотри
Filmas stāsts risinās Baltkrievijas teritorijā 1943. gadā, partizānu kustībai pretojoties vācu karaspēkam. “Ej un skaties” pārsteidz gan ar stāstu, gan vizuālo izpildījumu un galvenās lomas atveidotāja tēlojumu. Pārsteiguma pamatā arī fakts, ka filma uzņemta jau 1985. gadā: ļoti neparasts kino vēl šodien. Lai gan filmā ir PSRS laikam atbilstošs, visai plakans un negatīvs vācu karavīru portretējums, tomēr tas netraucē uztvert filmas galveno vēstījumu par milzīgo morālo destrukciju un teroru, kam ikviena karadarbība pakļauj visus iesaistītos. Filmas galvenais fokuss ir tieši galvenā varoņa Floriana pāragro un skaudro pieaugšanas stāstu, nevis taisnības meklēšanu kādā no savstarpēji naidīgajām pusēm. Sākuma situācija izstrādāta tik precīza, ka spējam lūkoties uz pasauli caur raksturu pat brīžos, kad viņš pats labu laiku darbībā nepiedalās.

Džokers/Joker
Tiem skatītājiem, kuri meklē pilnīgu skaidrību, filma viennozīmīgas atbildes nesniedz. Netop īsti skaidrs, kurš ir Džokera tēvs? Cik garīgi vesela ir viņa māte? Cik pats Džokers pieņem apzinātus lēmumus un cik daudz viņa rīcība ir slimības vadīta? Šāda neskaidrība pat būtiski maina vēstījumu. Tomēr filma uzdod svarīgus jautājumus par to, kā sabiedrība izturamies pret citādajiem, kuri bieži vien tiek izstumti līdz brīdim, kad/ ja viņiem tāpat kā Džokeram uzrodas pietiekami liels sekotāju skaits.

Labā vieta/Good Place (seriāls, pirmās sērijas)
Seriāla galvenais temats ir jautājums, kas uztrauc ikvienu – kur mēs paliksim un kas ar mums notiks pēc šīs dzīves beigām? Sākotnēji šķiet, ka galvenie varoņi nokļuvuši patiesi leiputrijas cienīgā paradīzē: stāstījums ir visai tipiska situāciju komēdija. Tomēr stāsts negaidīti mainās, īsteni pieskaroties eksistenciālām problēmām. Diemžēl šis pagrieziena punkts seriālā iekļauts par vēlu, jo ne visi skatītāji to spēj sagaidīt. Tālāk seriāls aizraujoši iesaista skatītāju pārdomās par svarīgiem ētiskiem un morāliem savstarpējo attiecību jautājumiem, pat izvirza interesantas pēcnāves dzīves hipotēzes.

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (26.11.19.)

Fleabag (season 2)

Seriāla otro sezonu iespējams skatīties neatkarīgi no pirmās. Notikumi otrajā sezonā, lai gan turpina stāstu, dod pietiekami daudz informācijas par pagātnes notikumiem un to, kādas sekas tie ir atstājuši uz galveno varoni. Seriāla raksturi ir meistarīgi izstrādāti un tehniskie paņēmieni ar ceturtās sienas nojaukšanu iespēlēti ļoti prasmīgi. Seriāla pirmā sērija ievelk skatītāju jau pirmajās minūtēs, sniedzot neparastu un negaidītu notikumu salikumu ļoti atpazīstamā vidē, kā arī interesantus un asprātīgus dialogus.

raksturi –  5 

sižets – 5  

tēma/stils – 5   

vēstījums – 5  

Dilda

Filmas notikumi risinās PSRS pēc Otrā pasaules kara un bez lieka melodramatisma aplūko tā ietekmi uz cilvēkiem, radot ļoti iespaidīgu, līdzpārdzīvojamu stāstu par cilvēka eksistences jēgu un saturu. Galvenās varones ir divas jaunas sievietes, kuras strādā slimnīcā un mēģina saglabāt veselo saprātu dotajos apstākļos. Kara pārdzīvošana uz vienu no viņām ir atstājusi arī fizioloģiskas sekas un kalpo kā pamatots dramaturģisks rīks notikumu attīstībā. Teicami un saprotami radītas raksturu vēlmes, sapņi un tabu, kurus nākas pārkāpt.

raksturi –  4.5 

sižets – 5  

tēma/stils – 5   

vēstījums – 5  

Web Therapy

Seriāla uzbūve – galvenā varone ir sieviete, kas nolēmusi kļūt par psihoterapeiti, vadot savus seansus caur vebkameru: seriāls tiek rādīts no šī skatpunkta. Aktrises asprātīgais spēles veids ir uzmanību saistošs. Tomēr personāži ir tipāži, kuri šī iemesla dēļ dažkārt rīkojas neloģiski, pakārtoti autoru vēlmēm smīdināt un pārsteigt. Tāpēc arī seriālā nenotiek kāda attīstība, nespējot ilgstoši noturēt skatītāju uzmanību. Seriāls balstīts uz formu un nedarbojas arī kā satīra, jo spēcīgi atšķiras aktieru tipāžu izspēles veids.

raksturi –  1.5 

sižets – 1.5 

tēma/stils – 2.5 

vēstījums – pēc trim noskatītām sērijām nav nosakāms

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (23.10.19.)

Oļegs
Filma, kura var lepoties ar daudzām kvalitātēm. Tā ir vizuāli iespaidīga, un kameras acs tik izteiksmīgi tver tuvplānus un veikli seko notikumiem, ka šķiet esam maksimāli pietuvināti filmas varoņiem. Tas piešķir filmai dokumentalitātes sajūtu. Dažādo nacionalitāšu aktieri ir teicami savās lomās, un daudzvalodība filmai piešķir īpašu, reālu garšu. Turklāt arī pats filmas stāsts izstrādāts precīzi, un tas piesātināts ar interesantiem un negaidītiem pavērsieniem. Vienīgi par galveno varoni Oļegu un viņa attiecībām ar omīti, kā arī to, kāpēc viņš nonācis šajā dzīves punktā – gribētos zināt vairāk. No citas filmas gan ir vēstījuma vizuāli visskaistākā (avs) daļa – atšķirībā no pārējā tā izprotama ar prātu, kas dažkārt traucē organiskam stāstījuma plūdumam.

raksturi –  4

sižets – 4

tēma/stils – 5   

vēstījums – 4 *H

Humorists

Filma par padomju laika dzīves īstenību, stāstījums veidots uz sagataves, kurā nepieciešamas noklusējuma zināšanas gan par vispārējo politisko sistēmu, gan sadzīvi, gan nosacītā sociālo slāni – inteliģenci. Tomēr arī tad aina ir sastingusi, fiksējoša, par konkrētiem raksturiem nevēstoša. Vadošā rakstura – padomju laiku humorista, dzīve ir jau pēc pieņēmuma nelaimīga, kādēļ gandrīz ikviens viņa solis ir neobligāts. Beigu sacelšanās pret iekārtu nav pamatota ar personīgām problēmām, bet noklusējumu – “tur bija ļoti slikti”. Stāstījuma vietā neobligāts fiksējums.

raksturi –  1.5 

sižets – 2 

tēma/stils – 2

vēstījums – 1 

Jelgava

Deviņdesmito gadu pusaudžu pieaugšanas stāsti un Jāņa Joņeva asprātīgā grāmata patiesi ir kino iemūžināšanas vērta.  Bet kā izstāstīt galvenā varoņa stāstu, lai tas šķistu tikpat personīgs kā grāmatā? Autori to daļēji mēģinājuši izdarīt, iesaistot kā vienu no centrālajiem varoņiem pieaugušo rakstnieku. Tomēr visticamāk daudz veiksmīgāk būtu piešķirt pašam galvenajiem varonim lielāku motivāciju rīkoties. Viņš ir diezgan pasīvs varonis arī attiecībā uz savu iecerēto meiteni. Viņa nemitīgi pati puisim “karas kaklā”. Un visai mulsinoši ir tas, ka beigās izrādās tieši galvenais varonis ir bijis viņā vairāk ieinteresēts.

raksturi –  2.5 

sižets – 2 

tēma/stils – 4 

vēstījums – 3.5 

Parazīti

Neprasts filmas stāstījums, kur vairākkārt tiek mainīts žanrs – sociālā kritika mijas ar kriminālu detektīvu, ietverot sevī arī situāciju komēdijas un eksistenciāla stāsta elementus. Raksturi izstrādāti daļēji – tikai tik, cik šādam nosacītas realitātes stāstījumam nepieciešams. Aizraujošs stāstījums pat tiem, kam maz interesētu tēma, vide un sūtījums – cilvēka eksistence ir reizē visvienkāršākā un visgrūtāk saprotamā lieta šai pasaulē. Teicams aktieru darbs notušē kopumā vēsu prāta konstrukcijas pamatu.

raksturi –  2.5 

sižets – 3.5 

tēma/stils – 4 

vēstījums – 3.5 

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.

Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (19.09.19.)

seriāls Černobiļa

Seriāls atgādina vienu no baisākajām katastrofām cilvēces vēsturē un padomju iekārtas un cilvēku šobrīd jau gandrīz vai prātam neaptveramās reakcijas uz to. Seriāls aizrauj ar vēsturisko detaļu precizitāti un laikmeta vizuālās rekonstrukcijas vērienu, tomēr  galvenie varoņi atstāti tipāžu līmenī, netiek atklātas katra varoņa reālās likmes: kas viņiem draudētu, ja viņš/viņa nepiedalītos katastrofas seku likvidācijā, vai kāda ir konkrētā cilvēka motivācija tik kaislīgi katastrofu izmeklēt. “Dzīvu” cilvēku jeb raksturu darbība ļautu padziļinātāk izprast baisās norises. Tomēr tā ir acīmredzami skaidra filmas veidotāju izvēle – vairāk balstīties uz vēsturiskiem faktiem un autentisku vides atainojumu, kas nevar neiespaidot jau šajā līmenī.

raksturi –  2.5  

sižets – 5  

tēma/stils – 5   

vēstījums – 5  

seriāls Parastā sieviete/Обычная женщина

Meistarīgi veidoti gan galveno varoņu raksturi, gan savērpta kriminālā detektīvintriga, kas neļauj atslābināties ne uz mirkli.  Katras sērijas uzbūve veidota tā, lai kvalitatīvu seriālu fani nevarētu atturēties no nākamās seriāla porcijas. Iespējams, par vēlu tomēr seriālā atklāta galvenās varones motivācija ielaisties apšaubāmos darījumos, uzturot kriminālu biznesu – saņemot šo informāciju ātrāk, galvenā varone kļūst skatītājiem simpātiskāka un saprotamāka.

raksturi –  4  

sižets – 5  

tēma/stils – 4   

vēstījums – 5  

seriāls Pēc dzīves/After Life

Seriālam ir uzmanību un interesi saistošs izejas punkts – galvenais varonis zaudējis mīļoto sievu un vairs nevēlas dzīvot. Tas izpaužas pilnīgā empātijas un korektas uzvedības trūkumā pret apkārtējiem. Kaut situācija ir līdzpārdzīvojuma vērta, galvenais varonis paliek “plakans” savā uzvedībā gandrīz līdz pat pirmās sezonas beigām, kad pēdējā sērijā kardināli un nepamatoti, un līdz ar to ne visai ticami, pārvēršas. Lai būti interesanti sekot rakstura attīstībai būtu jābūt detalizētāk izstrādātām galvenā varoņa dzīves mērķiem un sapņiem. Turklāt skatītājam būtu vairāk jāsaprot, kādas konkrēti neaizvietojamas īpašības piemitušas galvenā varoņa sievai, lai iejustos to savstarpējās attiecībās, kas seriālā atdarītas diezgan vienveidīgās un daudz par abu attiecībām neatklājošās ainās.

raksturi –  3  

sižets – 3  

tēma/stils – 3   

vēstījums – 3  

filma Šaurība/Tesnota

Ļoti neparastā stilistikā veidota filma, kas atklāj sabiedrības diktātu pār atsevišķu indivīdu. Teicami izveidots vadošais raksturs – pieņēmumu pasaulē dzīvojoša jauna sieviete. Ne tikai apkārtējās pasaules standarti, bet arī vēsturiskā nestabilitāte īpaši paspilgtina viņas situācijas strupceļu – darbība notiek 20. gadsimta 90. – ajos gados Kaukāzā ebreju kopienā. Skaudra situācija rada asu pretestību un attiecīgu rīcību. Mazāk motivēti citi raksturi, tomēr tie veidoti pilnībā “piespēlējoši” galvenajai varonei.

raksturi –  4  

sižets – 4  

tēma/stils – 4   

vēstījums – 4  

filma Zaglēni/Shoplifters

Skaudrs, eksistenciāls stāsts par jebkura indivīda vēlmi atrast pasaulē viņu pamanošu, iespējams, pat mīlošu līdzcilvēku. Pirmā filmas daļa gan nebūt neliecina par šāda vēstījuma esamību – stāstījums veiksmīgi maskējas par pavisam citu, kurā mēs līdzpārdzīvojam izveidotajiem raksturiem, ik pa brīdim neizprazdami vien detaļas. Filmas pagrieziens ir pārsteidzošs, tas saliek akcentus precīzi tajās vietās, ko paredzējuši filmas veidotāji. Teicami veidoti raksturi, to rīcības motivācijas.

raksturi –  5  

sižets – 5  

tēma/stils – 5   

vēstījums – 5  

*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.