36 STUNDAS AR BĪBERU UN VAMPĪRIEM

  •  

     

     

     

     

     

    Pagājušajās sestdienas vakarpusē (21.03.2015.) neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro notika gadskārtējais dramaturģijas konkurss “36 stundas”, kurš jau trešo gadu deva jaunajiem autoriem iespēju iesūtīt savas lugas, lai pēc ekspertu komisijas izvēles divi no darbiem tiktu iestudēti kā lasījumi jeb šajā gadījumā gandrīz gatavas izrādes. Līdz iespējai iepazīties ar tekstiem publika tika pēc piecas dienu režisoru un aktieru kopdarba.

    Šogad pie izdevības redzēt savus darbus “atdzīvojamies” tika Nils Sakss ar lugu “Džastins Bībers satiek tēvu” un Austris Pirktiņš ar lugu “Saimnieks”. Abi autori sevi pieteica ar tēmām, kuras pavisam noteikti pārsteidza ne vienu vien lieliskā pasākuma apmeklētāju.

     

     

     

     

     

     

     

     

    Par Džastinu Bīberu. Jau ieņemot vietu pārpildītajā telpā, radās jautājums – vai tiešām Nils Sakss būs rakstījis par īsto Bīberu, to pašu, kura dēļ veselas fanu armijas gatavas darīt visneiedomājamākās lietas? Izrādās, ka jā.  Nila Saksa, Daigas Kažociņas un aktieru (Jurģis Spulenieks, Valters Sīlis un Kārlis Krūmiņš) kopdarbs pārsteidza un sasmīdināja (it īpaši nelielā iesmiešana par Bībera tēlu, kā arī aktieru dramatiskā lapu pāršķiršana, kura tur gan bija lieka, taču radīja komisku efektu) , kā arī pārliecināja – iestudējot pilnvērtīgi šo lugu, apmeklētāju tai netrūktu. Jāatzīst gan, ka darbā šo to varētu saīsināt vai uzlabot – piemēram, viena no sarunām starp Bībera tēvu un menedžeri sāk garlaikot, jo liekas, ka tajā parādās nedaudz liekas moralizēšanas.

     

     

     

     

     

     

     

    Pēc iepazīšanās ar jauno pašmāju Bīberu (kurš savu “šovu” noslēdza ar kaitinoši lipīgu dziesmu) “36 stundu” apmeklētājiem tika piedāvāts “Saimnieks”, kuras teksta autors ir jau minētais Austris Pirktiņš, ar kuru kopā darbojās režisore Marta Elīna Martinsone, kā arī aktieri Āris Matesovičs, Madars Zvagulis un Armands BerģisSākums, kurā divi vīri melnā ierodas uz skatuves un izveido divas kapu kopiņas, likās pat ļoti daudzsološs, tomēr jau pēc desmit minūtēm mana uzmanība bija noplakusi, jo īsti nespēju saprast, kas lugā notiek, kam tur būtu jānotiek, un kāpēc galvenajiem varoņiem vispār jārunā par fetišiem vai jāmēģina jokot. Turklāt, pēc tam luga pārmetās vampīru tēmu, kas prātu samulsināja vēl vairāk. Iestudējumam turpinoties, interesi uz mirkli atdzīvināja vien amizantais saimnieka tēls un viņa atgriešanās pie mīļotās sievietes-vampīra, taču tad jau viss bija negaidīti beidzies. Šai gadījumā vairāk tomēr gribētos uzslavēt režisori, nevis lugas autoru.

    Kopumā viss pasākums ļoti uzlaboja noskaņojumu: bija prieks redzēt jaunas, svaigas idejas un tik apjomīgu skaitu cilvēku, kuriem interesē dramaturģija.

    Anna Belkovska

     LKA Drāmas un tekstu studiju programmas 1.kursa studente