DARBNĪCAS VĒRTĒ 5

  • DRAMATURĢIJAS DARBNĪCĀ VĒRTĒ*  (31.07.12.):

     

     

     

     

     

     

     

     

    filma „Thelma & Luoise” (1991, rež. R. Scott, scen. C. Khouri)

    raksturi –  5    

    sižets – 5   

    vēstījums – 5  

    tēma/stils – 5    

    Raksturi ir meistarīgi un precīzi, sižetā nav nekā lieka, jo katrs notikums likumsakarīgi rada nākamo, veidojot loģisku un līdz niansēm pamatotu stāstu. Viss sākas kā nevainīga izlaušanās no vienmuļās ikdienas, taču ceļojuma laikā Telma un Luīze ir spiestas pieņemt kardinālus lēmumus, saskaroties ar iepriekš piedzīvotās vardarbības un apspiestības sekām. Abas sievietes ir ļoti atšķirīgas, tādēļ jo interesantāk ir vērot, kā filmas gaitā mainās viņu uztvere, rīcība un vērtības. Ir skaidrs, ka pēc traģiskā notikuma ceļmalas bārā atpakaļceļa vairs nav. Tādēļ bēgšana uz Meksiku un jaunas dzīves sākums pamatoti kļūst par vienīgo iespējamo izvēli. Šis ir stāsts par sievietēm vīriešu pasaulē – viņas mēģina izrauties, tomēr ir spiestas iet bojā. Ja šo stāstu ekranizētu mūsdienās, tajā noteikti būtu daudz vairāk ļaunuma, skarbuma un vardarbības.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    filma „The Thing” (1982, rež. J. Carpenter, scen. B. Lancaster, balstīts uz J.W. Campbell Jr. sci-fi noveli „Who Goes There?”)

    Bez 

    Vēl viens specifiska – šausmu sci-fi – žanra izstrādājums, uz kuru nav attiecināma dramaturģiskā mēraukla (iemesls vērtējuma neesamībai!). Raksturi nav līdz galam izstrādāti, nav saprotami varoņu mērķi, sapņi, ir tikai vīru grupa, kuriem ir auksti, vientuļi, un kuri mehāniski (ne likumsakarīgi!) ir iekūlušies pamatīgās ziepēs bez iespējas sazināties ar ārpasauli. Visa intriga balstās uz to nesaprotamo, kas var parādīties ap stūri. Dramaturģisko likumsakarību pavediens sākas filmas pēdējā epizode, tomēr tur stāsts beidzas – autoriem tas neinteresē. Viņu uzdevums – ekspluatēt jebkuras dzīvas būtnes bailes „no ēnas”. Tomēr skatītājam tas patīk, lai atviegloti nopūstos (Cik labi, ka ar mani tā nav!…). Konceptuāli līdzīgas filmas (“Smillas jaunkundzes sniega sajūta” un “Svešie”) gan pierāda, ka arī šajā žanrā ir iespējams radīt cilvēcisku līdzpardzīvojumu, ja vien ir precīzi raksturi.

     

     

     

     

     

     

    Lugas „Kredīts”, „Sausā lapa” un „Visi radi kopā”

    Autors Aivars Banka.

    Bez 

    Trīs minētās lugas iezīmē kādu kopīgu pazīmi autora tekstos – visās lugās darbojas koši un interesanti tipāži, viņu valoda ir raita un organiska, taču galvenais varonis lugā ir tēma, aktualitāte, nevis cilvēks. Šajos darbos jebkāds līdzpārdzīvojums nav ieprogrammēts – tomēr tas uzrāda apkārtējās dzīves šībrīža norises, kas slavējami. Lugas vairāk vērtējamas no publicistikas, ne dramaturģijas likumsakarību viedokļa (iemesls vērtējuma neesamībai!). Šeit grūti identificēties, bet viegli „ierēkt” par citiem, kas uz skatuves plēš jokus par aktuālām un trāpīgām tēmām, kā tas notiek estrādes žanrā. Šāda pieeja un nebeidzama tipāžu galerija ļauj autoram tādā pašā garā turpināt radīt tekstus, kas ļoti noderīgi amatieru teātrim, t.i lokālam lietojumam laikā un telpā. Tas arī tiek intensīvi izmantots. Kā trūkums gan jāatzīmē autora personīgās attieksmes demonstrēšanas remarkās.

     

    *) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.