DARBNĪCĀS VĒRTĒ 54

  • Dramaturģijas darbnīcās vērtē* (26.09.18.)

     

     

     

    Paradīze 89
    Filmā vizuāli veiksmīgi atdzīvinātas laikmeta detaļas, taču izteikti trūkst skaidra un ticama stāsta. Šķiet, ka režisorei ļoti būtiski ir bijis iemūžināt savas bērnības sajūtas, tomēr šādā gadījumā var izdoties pārsvarā uzrunāt to auditorijas daļu, kuru bērnība noritējusi līdzīgos apstākļos un laika nogrieznī. Citiem skatītājiem var pietrūkt gan sižeta, kam sekot, gan vēstījuma, kas paskaidrotu, kāpēc šobrīd filmu ir vērts uzņemt un skatīties.

    raksturi –  2,5  

    sižets – 1  

    tēma/stils – 2   

    vēstījums – 1,5   

     

     

     

     

    Turpinājums
    Filmas varoņiem – mūsdienu Latvijas bērniem – ar interesi var just līdzi. Te izpaužas filmas autora Ivara Selecka lielā pieredze un prasme sekot līdzi savu dokumentālo filmu varoņu dzīvei – nesasteigti novērojot viņus un cenšoties iegūt pēc iespējas dabiskākus kadrus. Vienīgais – filmas varoņu varētu būt mazāk, tad arī katra piedzīvotajam būtu vieglāk izsekot līdzi, kā arī, iespējams, līdzpārdzīvojumu izdodos panākt spēcīgāku.

     

     

     

     

    Dotais lielums: mana māte
    Lai gan filmas galvenais varonis un viņa ģimene varētu atklāt patiesi aizraujošu attiecību drāmu un ļaut no jauna paskatīties uz bērnu un vecāku attiecībām padomju laikā un mūsdienās, tomēr to neļauj izvēlētā filmas stilistika un varoņiem uzspiestais sižets. Filmas autori ir nevis sekojoši, bet uzspieduši tiem noteiktā veidā rīkoties. Šāds paņēmiens ir stipri diskutabls filmai, kura pretendē būt dokumentāla – par galvenā varoņa attiecībām ar viņa ģimeni un pagātnes notikumiem paliek daudz neatbildētu jautājumu, bet pseido sižets kļūst neticams. Tomēr galvenā problēma saistāma ar  šāda paņēmiena izmantošanas ētiskumu gan filmēšanas procesā, gan arī perspektīvā – filmas uzņemšana beidzas, bet varoņiem pēc tam ir jādzīvo tālāk.’

     

     

    Seriāls 16+ (pirmās divas sērijas)

    Jauniešu auditorijai domāts seriāls ir ļoti nepieciešams, tomēr tā stilistika diemžēl prevalē pār stāstu, kas šādam materiālam ir izteikti nepieciešams. Cenšoties variēt ar īsiem sēriju apjomiem, seriāla dramaturģija būvēta pēc lielāku apjomu loģikas – pirmajās sērijās neizdodas iepazīt pamata raksturus, kuru, iespējams, ir par daudz arī lielākai metrāžai, nav skaidrs, kam sekot un kāpēc. Seriāls tiek izrādīts interneta vidē, acīmredzami rēķinoties ar papildu materiālu komentējošu un skaidrojošu funkciju, kas padara pašu seriālu neskaidru. Pēc pirmo sēriju noskatīšanās nav iespējams pateikt seriāla tālāko virzību, tā potenciālo vēstījumu.

     

     

     

    Intimate parts
    Filma ir veiksmīgs piemērs tipāžu dramaturģijai – tajā izvēlētie varoņi ir spilgti, uzmanību piesaistoši gan ar neparastu ārējo izskatu, gan uzvedību. Neskatoties uz neordinārajiem varoņiem, filmā veiksmīgi un saprotami izdiskutēts daudziem svarīgs jautājums: kam ļaut dominēt (intīmajā) dzīvē – sabiedrības uzstādījumiem vai personīgajām vēlmēm. Turklāt filmas diezgan racionālā un aktuālā tēma ietērpta komiskā un asprātīgā kino valodā un līdz galam izturētā stilā.

    raksturi –  tipāži ar raksturu iezīmēm  

    sižets – 5  

    tēma/stils – 5   

    vēstījums – 5   

     

     

     

    American Animals
    Filma ieinteresē ar mēģinājumu apvienot fikcijas un dokumentālā kino elementus, kā arī ar centienu parādīt, cik ļoti atšķirīgi ir cilvēku skatupunkti uz vienām un tām pašām dzīves situācijām. Tomēr paredzamais kriminālais sižets bez precīzi izstrādātiem raksturiem ir par vāju, lai spētu līdz galam noturēt plašas auditorijas uzmanību:  iespējams, ka jauniešu mērķauditorijai, kam visticamāk filma ir paredzēta, kriminālā afēra, kuru realizē „parasti” puiši, ir pietiekami interesants temats, lai filmai sekotu.

    raksturi –  2,5  

    sižets – 3,5  

    tēma/stils – 4   

    vēstījums – 2   

    *) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.