Dramaturģijas darbnīcās vērtē (19.05.2021.)*
Entonija Hopkinsa un Olīvijas Kolmenas aktiermeistarība ir filmas galvenais trumpis – bez viņu spēles sekot filmas norisēm nāktos grūti. Lai gan tās tematika un jēga ir cēla un būtiska – tā ļauj mums iejusties ar demenci slima vīra ādā, kas vairs nespēj adekvāti novērtēt apkārt ritošo dzīvi. Tomēr stāstā iztrūkst varoņa patiesās dzīves atskaites punktu. Kļūst neiespējami izšķirt, kas ir īsts un kas galvenajam varonim tikai šķiet, un bezgalīgais rēbuss sāk nogurdināt, radot vilšanos, kad tā arī netiekam skaidrībā. Koncepts pārliecinātu divdesmit minūšu filmā, ne pilnmetrāžā. Filma būtiski iegūtu, ja mēs skaidrāk varētu saprast kaut niecīgus zibšņus no Entonija Hopkinsa atveidotā varoņa dzīvesstāsta un attiecībām ar ģimeni
Filmas veidotāji nav baidījušies lauzt tradicionālo detektīvžanru un vērst to eksistenciālā kino virzienā – stāsta stilistika lielā mērā radniecīgs oskarotajiem “Parazītiem”: tā paša režisora veikums. Filma nevairās korejiešu detektīvu dzīvi atainot reālistiskā manierē, netiecoties pēc korektuma – detektīvi pielieto vardarbīgas metodes un nespēj pilnvērtīgi veikt savu darbu gan tāpēc, ka ierobežotas ir viņu spējas, gan tāpēc, ka sērijveida slepkava šoreiz ir izveicīgāks, un arī veiksme ir viņa pusē. Filma interesanta arī ar to, ka tajā nav viena galvenā varoņa. Galvenais filmas veidotājiem ir bijis iekodēt vēstījumu par to, ka diezgan bieži mēs nespējam paveikt to, ko paši no sevis un arī sabiedrība no mums sagaida. Un tas mūs visai bieži arī pašus salauž. Filma ar godīgu skatu uz dzīvi un detektīvu darbu.
Šī ir Fēbes Voleres-Bridžas debija seriāla scenārija autores lomā. Tajā viņa ir labi ieskrējusies, lai vēlāk radītu gan izteiksmes ziņā svaigo, gan daudz dziļākiem raksturiem un stāstu piepildīto komēdijseriālu “Fleabag/Maita”. Lai gan katram no varoņiem arī šajā seriālā netrūkst kādas aizkustinošas šķautnes, un interesanta ir arī darbības vide (veca slimnīcas ēka, kurā tagad draugu kompānija iekārtojusi sev dzīvesvietu), tomēr joki un attiecības šķiet mazliet mehāniski sastiķētas kopā, kas veido izteiktu “sitcom” stilistikas filmu, kur, iepretim “Fleegab”, līdzpārdzīvojums ir visai nosacīts.
*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.