Dramaturģijas darbnīcās vērtē (04.04.2022.)*
Filmas galvenā varone ir 30 gadus jauna sieviete, un mēs varam sekot viņas studiju, karjeras un attiecību izvēlēm. Režisoram bijis svarīgi filmā parādīt savas paaudzes atspulgu un šaubas par savām izvēlēm, kas nemitīgi ir dzīvē klātesošas. Kur meklēt laimi un dzīves jēgu nav skaidrs, tāpēc varone pārtrauc vienas attiecības, sāk citas, un atkal tās pārtrauc. Bet tieši šī varones bezmērķība viscaur filmā ir arī tās lielākais trūkums, jo šķietami, ka filma fiksē kādu gabaliņu dzīves, kam var arī piekrist, ka tas tā mēdz būt. Bet, ko tieši filmas veidotāji ar šo atmosfēriski skaisto kino un tā varoņiem vēlas mums, skatītājiem, vēstīt – nav skaidrs. Ka tā jau gadās? Par maz filmai.
Seriāls ir ne tikai krāšņs un pārsteidzošs kino darbs, bet arī dziļš stāsts, kas parāda un arī ikvienam uzrāda, cik grūts ir dzīves sākums, kad ir daudz mulsuma un maz saprašanas par to, kā dzīvot un izdzīvot šajā pretrunu pilnajā pasaulē. Un jauniešiem tā patiešām ir piepildīta ar tik daudziem stereotipiem gan par seksualitāti, gan attiecībām, kas traucē sevi saklausīt un atrast. Teicami raksturi, kaut dažbrīd, iespējams, to ir par daudz.
Stāsts par dzirdīgu meiteni nedzirdīgo ģimenē, kura vēlas kļūt par dziedātāju. No viņas sapņa to attur tas, ka meitenei ir jāpalīdz savai ģimenei “sadzirdēt”, ko saka apkārtējā pasaule un cilvēki, un ģimene sākotnēji neļauj viņai šo pienākumu pamest un doties studēt. Lai gan stāsts dramaturģiski izveidots ļoti pareizi, tomēr tas ir pārāk paredzams. Tas noteikti veidotos daudz dziļāks, ja meitenes sapnis vai attiecības ar mīļoto puisi tomēr nedotos rokā tik viegli, šķēršļi nebūtu pārvarami tik elementāri. Citādi arī filma pārāk vienkāršo nedzirdīgo cilvēku problēmas, kas rodas, cenšoties iekļauties pārējā sabiedrībā, strādājot un veidojot attiecības. Tādejādi tiek nozagts līdzpārdzīvojuma dziļums.
*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.