Dramaturģijas darbnīcās vērtē (5.09.2022.)*
Jauna puiša pieaugšanas stāsts un nonākšana pie sapņa kļūt par režisoru. Stāsts balstīts paša filmas režisora dzīvē un atmiņās. Stāsta varoņi vairāk līdzinās spilgtiem tipāžiem, nevis raksturiem, tomēr tā kā ainas, kurās tie ir iesaistīti ir košas un stilistiski viengabalainas, filmu skatīties ir interesanti.
Jauna meitene pēc ballīte izraisa avāriju, kurā bojā iet sveša ģimene. Kā izpirkt vainas sajūtu? Vai to ir iespējams jebkādā veidā mazināt? Filma pēta interesantus un būtiskus jautājumus. Tomēr atrisinājums tiek piedāvāts fantastisks un meklēts citā planētā – Zemes dubultniecē, kas, šķiet, dod nepamatotas cerības, ka kādu ārēju apstākļu ietekmē ir iespējams risināt šādu traģēdiju. Filmā izmantota kosmosa ekspedīcijās filmētajiem vizuālajiem kadriem raksturīgā graudainība un palēninājums, kas veido savdabīgu filmas atmosfēru un stilistiski labi saskan ar galvenās varones interesi par kosmosu.
Filma skar būtisko vecāku pusaudžu attiecību tematu. Turklāt uzskatāmi parāda, ka defektīvi bērnu audzināšanas paņēmieni var tikt “pārmantoti” no paaudzes paaudzē. Galvenās varones raksturs varētu būt veidots precīzāk, sākotnēji šķiet, ka viņa aizraujas ar zīmēšanu, vēlāk kvēls mērķis ir konkrētās grupas koncerts, tad izrādās galvenā vēlme ir būt pašai, bet īsti nav konkrēti skaidrs, ko tas galvenajai varonei nozīmē, vai būt pašai ir ļaut vaļu dusmām, izskatīties citādāk? Vizuāli filma ir diezgan piesātināti un dažbrīd pat pārsātināta ar krāsām.
Tehniski labi nostrādāts sava žanra produkts, kas skatītājiem nesagādā nekādus pārsteigumus. Patiks Toma Krūza faniem, pārējiem varētu būt mazuma piegarša.
*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, piecu siržu skalā. Komentāri – sarunas tēzes.