Tāds krāšņums kino sen nav redzēts – filma, kur katra aina ir kā melnbalta vai spilgta glezna, tērpi kā mākslas darbi, un aktieru tēlojums, kas liek aizrautīgi tvert katru kustību un izteikto vārdu. Arī mūzikas skaņu celiņš ir šķiet pat zemapziņu modinošs. Tomēr, kad pēc filmas sākam pārdomāt, tad nākas secināt, ka liela tās daļa ir veltīta seksualitātei, un filma tikai viegli pieskaras citām daudz dziļākiem, atsevišķus indivīdus un visas sabiedrību, ietekmējošiem jautājumiem (piemēram, sociālajai un finansiālajai nevienlīdzībai). Šķietami vissimpātiskākais, ko no filmas var paņemt, ir tas, ka tā ir tik dīvaina un savdabīga, ka savā ziņā mūs māca arī šo savdabību pieņemt un ieraudzīt tās skaistumu pasaulē mums apkārt. Kā arī rosina pārvērtēt to, kas sabiedrībā ir pieņemts kā norma.
Seriāls, kas veidots pēc Anšlava Eglīša grāmatas motīviem. Krāšņa, teicami uzfilmēta pasaule, kurā nevainojami darbojas aktieri, tomēr literāra pirmavota pretestība padara stāstījumu statisku, grūti sekojamu. Raksturu rīcības motivācijas vājas vai pavisam neskaidras, vajadzības miglainas. Daudzi mazie notikumi neveido kopēju vēstījumu. Stāstījuma nepieciešamība neskaidra.
Lai gan tas ir apsveicami, ka filma mēģina runāt par vecākajai paaudzei sāpīgiem jautājumiem, kas nereti sabiedrības acīs tiek uzskatīti par neaktuāliem, tomēr stāstījums vairāk balstīts priekšstatos, par to, kā dzīvo šī paaudze, nevis viņu problēmām – tādejādi dzīvei pietuvināts atspoguļojums neizdodas. Filmas centrā ir laulāts pāris, par kuru iepriekšējo dzīvi skatītāji būtu pelnījuši zināt daudz vairāk – kāpēc šis pāris dzīvo divatā – vai viņiem nav bērnu, vai ir kāds konflikts ar bērniem, kāda ir abu iztikšana? Turklāt viņi mitinās tādā privātmājā, ko diezin vai divi pastnieki varētu uzturēt. Arī galvenās varones slimība attīstās tik ātri (šķietami nedēļas, vai pāris nedēļu laikā), ka tik straujam pasliktinājumam tik īsā laikā ir grūti noticēt – no dažu lietu aizmiršanai līdz tam, ka viņa neatpazīst vairs savu vīru. Turklāt daudzas varoņu problēmas atainotas diezgan virspusēji – tiklīdz uzrodas kāds sarežģījums, tā tas veikli atrisinās. Līdzpārdzīvojumu autori paredzējuši panākt uz labas aktierspēles rēķina, pat iežēlināšanas, stāstījums tam nepalīdz.
Seriāls/situāciju komēdija, kurai nāktos skatītāju smīdināt, vēršas mulsinoši garlaicīgā štampu virknējumā. Tas attiecināms gan uz stāstījumu, kurā maz obligātuma, raksturu vietā darbojas tipāži ar stereotipiskām, dažbrīd cilvēka cieņu pazemojošām motivācijām.
*) Tiek vērtētas tikai dramaturģijas kvalitātes, vērtējums vidējais no klātesošo viedokļiem, komentāri – sarunas tēzes.