2012. gada oktobrī un novembrī Nacionālā teātra telpās vienu reizi nedēļā notika jau otrais DARBNĪCU „Dramaturģijas pamatu īsais kurss”.
Kursa vadītājs LAURIS GUNDARS:
„Kurss bija košs, runātīgs un omulīgs, kas krietni veicināja apjomu, ko spējam izrunāt un izdomāt divu mēnešu laikā. Ļoti ceru, ka tas veicinās arī pašu klausītāju jaunradi. Vieglāk ir klausīties, nekā veidot ko pašam – šoreiz to darījām vairāk kā ierasts, un joprojām esot bijis par maz. Šādas atsauksmes priecē.”
Kursa pasniedzējs JĀNIS BALODIS:
“Dramaturģijā nav formulas, kā uzrakstīt labu kino scenāriju vai lugu, bet ir daži dramaturga “rīki”, kurus, gana pareizi pielietojot, ir iespējams nonākt pie vēlamā rezultāta. Pirmo reizi esot par pasniedzēju dramaturģijas pamatu īsajā kursa es sapratu, ka tas ir grūtāk nekā būt par kursantu. Jebkurā brīdī un dotajā dramaturģiskajā situācijā ir brīvi jāspēj likt lietā šos dažus „ rīkus”, un dotā situācija jāpadara vēl precīzāka, spilgtāka, jēgpilnāka. Tikai tā ir iespējams radīt pārliecību par šo “rīku” vērtību un reizē nodemonstrēt to, cik patiesībā vienkārši notiek reizēm mītiem apdvestais radīšanas process. Tāpat es jau atkal pārliecinājos, ka ikvienam no mums ir vismaz viens stāsts, kurš var pārtapt lugā vai kinoscenārijā.”
Klausītāji:
“Ar dramaturģijas darbnīcu ir līdzīgi kā ar jebkuru citu mācīšanos – jo vairāk tu mācies, jo vairāk apzinies cik daudz vēl nezini un cik daudz gribas uzzināt! Divos mēnešos nav iespējams tapt par dramaturgu vai scenāristu, bet ar diviem mēnešiem ir gana, lai iegūtu jaunas kvalitātes teātra un kino baudīšanai. Pilnīgi cits līmenis! Dramaturģijas darbnīca iedod vērtīgus “instrumentus”, lai ne tikai skatītos, bet arī pašam mēģinātu radīt. Procesa apjausma!!
Inga G.
“Iegūtās zināšanas dramaturģijas/scenārijrakstīšanas darbnīcā man dod papildus stimulu, pārliecību par saviem spēkiem! Turpmāk varēšu manipulēt ar iegūto “aprīkojumu”, “darbarīku” klāstu, savu ideju realizēšanā, savai iespējamajai filmai.”
Edgars M.
“Šis kurss bija kā „ceļojums uz Indiju” – uz visu it kā jau zināmo lika paskatīties no dramatikas skatupunkta.
Tas deva apjēgsmi, ka ne scenārija, ne lugas sacerēšana nav tik vienkārši, bet nav arī neiespējami.”
Ērika Š.
“Tas ir pats foršākais, ka neraugoties ne uz kādiem laikmetu zīmogiem, cilvēks Šekspīrā vai Makdonā ir joprojām tikpat ĪSTS un DZĪVS! Lai gan tagad vēji tādi postmoderni un virspusēji bieži vien, tad TIK un TĀ. Vēl bija tekstiņu gardēdības prieki. Un lai gan bija un ir ļoti bail, laba bija iespēja mēģināt to, kas maļas galvā, likt uz papīra.
Inga S.
“Laikam jau pasākums jauki pieskaņojās manai inertajai uztverei, vismaz kompleksos neiedzīvojos.
Skaisti. gandrīz kā pilsētas stāstos – ievajagas kādu retu grāmatu un pie kāda pakša atrodi gan grāmatu, gan podu pilnu ar prieku. Man pašam jau bija gana labi, mans iekšējais grafomāns teju atplauka.”
Ainārs L.
Kurss beidzies, tomēr dzīve turpinās! Nākošais „Dramaturģijas pamatu īsais kurss” pavasarī. Pieteikties gan jau var sākt nekavējoties: 11@darbnicas.lv